|
Somija 2001. gada 8.- 15. augusts (5 nodaļās)
Kūms (Guntis)
Nodaļa 4/5
Uz nākamo nodaļu->
Piektā diena. Braucam augšā kalnā. Tas tik ir kāpiens un skats! Ar
lielās somas palīdzību ,ja drusku uzgāzē, priekšējam ritenim zūd
pārliecinošs kontakts ar zemi. Augšā vieni akmeņi ,drusku zemāk akmeni ar
pundurkokiem. Par braukšanu pa akmeņiem nav pat ko domāt. Pēc brīža mūs
nosedz mākonis. Viena vienīga sajūsma. Braucam lejā un dodamies
uz 740 metrīgo kalnu. Dažādās kartēs kalnu augstums atšķiras. Vēl labs
gabals priekšā. Kā jau visas pēdējās dienas- līst lietus. Pēc kārtējā
gruntsceļa gabala guvām pieeju polārai upei. Peldējāmies, kaut gan ūdens
zvērīgi auksts. Atradām kārtējās nepazīstamās ogas- šoreiz līdzīgas
brūklenēm, ēst nemēģinājām.
Pat ceļmalā ļoti daudz lielu (un netārpainu ) apšubeku. Sievai
vājība uz sēņošanu, man uz sēņu ēšanu, tad nu iznāca pārdzīvojumi.
Šajā visai attālajā rajonā ziemeļbrieži ganās ik uz soļa. Distanci
šie ietur ap desmit metriem. Ar pārīti pa ceļu skrējāmies. Beidzot
sasniedzam galamērķi- īstos Lapzemes kalnus. Iespaidi vienkārši
pasakaini. Riskējam un velkam kalnā augšā. Šoreiz gan jāforsē
praktiski bezceļs. Līdz pašai virsotnei tā arī netikām- diezgan
stāvs, slidens, akmeņains. Tādi ķērpjveidīgi augi
vien vairs te aug. Mēs atkal esam mākoņos. Lielākā nelaime ir tā, ka
kamerai beidzās akumulators. Pienācis arī laiks mest ripā un braukt
uz mājām. Mūs joprojām moka lietus un tagad arī aukstums (+13 grādi
tikai).
Braucam gar pašu Zviedrijas robežu un redzam zviedru kalnus. Lietus
beidzas precīzi uz polārloka Napapiiri. Jāveic remontdarbi-
Zephyram izbeidzās ķēde: montējam ārā posmiņu. Aizbraucot līdz mājām
beidzās arī priekšējā zvaigznīte. Šeit pat man aptrūkstas spidometra
trosīte. Satikām krievus no Pēterburgas- šie te mellenes lasot. Kādu km
tālāk pavadām pirmo nakti pie ezera (insektu uzmācīgajā kompānijā). No
rīta, protams, peldamies.
Sestā diena. Vienkārši rullējam kilometrāžu māju virzienā bez jebkādām
ekstrām. Vienīgi ūdenskritums uz akmens plato iepriecināja nogurušo
dvēseli. Izbraucam līdz jūrai, nakšņojam mežā. Kukaiņu jau
mazāk.
Septītā diena .Cels uz Tamperes atrakciju parku Sarkanniemi. Pāris
reizes maldījāmies pa svešām pilsētām un situācijas spiesti pārkāpām dažus
ceļu satiksmes noteikumus. Ap 18:00 esam atrakciju parkā. Ieeja 2 Ls no
mūļa un tikpat par katru atrakciju. Mocīšus ar mantām atstājam tuvējā
benzīntankā- varētu būt drošāk, nekā maksas neapsargājamā stāvvietā. Mūs
konkrēti interesē amerikāņu kalniņi- baigi jau kruti prospektā izskatās.
Nu drusku ekstremāls tas brauciens bija, bet varēja būt lielāks un ilgāks.
Ekstrēmi !
 |
 |
|
Gribējās tikt arī radiotornī, bet tas laiž iekšā tikai rīta
pusē. Redzējām konkrētu baikeru tusiņu, bet nebija laiks piedalīties- vēl
jāiepērkas, jātiek ārā no pilsētas un jāmeklē naktsmājas Vispār baikeri no
mūsējiem atšķiras tikai ar to, ka katram mocim aizmugurē koferis. Bet
brauc tauta ar visu, kam ir divi riteni (nu dažreiz arī trīs) un kas ir
spējīgs pārvietoties: sākot ar ļoti vecu Panonia un beidzot ar Triumph,
BMW u.t.t. Desmitgadīgs mocis tur maksā tikpat, cik pie mums nullīte.
Kūms (Guntis)
Uz nākamo nodaļu->
|
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
