 |
Somija 2001. gada 8.- 15. augusts (5 nodaļās)
Kūms (Guntis)
Nodaļa 5/5
Iepērkoties sitymārketā pirmo reizi Somijā beidzot ieraudzījām alkohola
nodaļu. Ir jau nu gan drusku dārgāks par mūsējo .Redzējām arī pudeļu
nododamo automātu- izkāpj cilvēks no svaiga Volvo S ,ieliek aparātā
kredītkarti, un baro tik iekšā tukšās pudeles. Līdz vakaram vēl viens
smuks gabals pa bāni, tad kāda stunda meklējumos un naktsmītnes vieta
mūsējā. Bija jau nu gan atkal brauciens priekš enduro, bet rezultātā forša
mīksta sūna kraujas malā. Tā kā visur valdīja absolūta tīrība, izbrīnīja
tukšās alus burciņas. Nu bet protams- tas taču PIVO BOCKARJOV!
Vietējie (un mēs arī) jau nu mēslus neatstātu. Saēdāmies kārtējās
ogas, izkrāmējām mantas, izpriecājāmies par dabas skaistumu un
liels
abloms. Zem mīkstās sūnas akmens plato. Kā gribi, tā būvē telti.
Labi, ka akmeņu netrūkās- uz tiem arī atsējām telts auklas. Naktī
zvanīja kaut kādi zvani.
Astotā diena. Beidzot atkal saule. Gabaliņu tālāk kapsēta- tur tie
zvani arī zvanīja
Braucam uz Hanko- pilsēta jūras krastā ar akmens
krastiem. Līkumojam pa lauku celiņiem- pa bānveidīgajiem līkums liels
sanāk. Iekūlāmies uz bāna celtniecības trasi. Interesanti jau tas viss
notiek, bet laiks neglābjami zaudēts. Hankoo. Apskatām ostu, pilsētu.
Vēlāk atrodam arī pieeju jūrai ar klintīm (atkal varu tikai priecāties, ka
man ir enduro.) Klints, jahtas, akmeni, plato, pundurkoki- viss kā vajag
eksotikas cienītājiem. Īstenībā nav vairs daudz laika- jāsteidzas uz
Helsinkiem (šodien braucam mājās). Vēl viena pietura jūras krastā, prieki
par redzamajām salām ar klintīm, un dodamies uz Helsinkiem. Apdzenam Somu
armijas rotu, kas pārvietojas uz divriteņiem ar pilnu ekipējumu.
Vispār riteņbraukšana stipri attīstīta- gandrīz visur speciālie celiņ
ar zīmi motocikliem braukt aizliegts. Braucot no bāņa Helsinkos, atkal
neliels satraukums par orientēšanās spējām (kā nekā osta jāatrod) tādā
burzmā un ātrumā. Bet viss notiek veiksmīgi un ātri. Atrodam savu
terminālu, nopērkam biļetes (bija gan drusku dārgākas) un braucam baudīt
pilsētu. No šitās baudīšanas slapja mugura vien tika- svešā pilsētā uz
labu laimi un briesmīgā burzmā daudz ko viss neizdevās baudīt.
Pēc 2 stundām esam uz prāmja un, miglas apņemti, pametam viesmīlīgo
valsti. Tallinā mūsu grubuļainais ceļš (tur pat gruntene tāda nebija)
uzreiz atgādina, kur esam: vairs ne Somijā. Tālāk jau viss skaidrs-
noķeram sponsoru, atgriezam rokturi un uz prieksu. Sponsoru noķēra- mūs
nē.
Varu vēl tikai piebilst, ka 400 km dienā ir pat drusku par daudz, lai
redzētu visu, ko gribās klātienē, nevis no ķiveres. Braucienam pa šo
maršrutu būtu jāilgst kādas 10 dienas- tad būtu pašā laikā. Jāmostas arī
agrāk- mums sanāca tikai ap 12 dienā izbraukt no naktsmājām (brokastis,
paunošanās utt. ) Un vēl- braucot grupā neaizmirstiet, ka katram ir savi
uzskati, kas kur kā jādara un ar to ir jārēķinās.
Guntis un Valts
 |
|
|
Veiksmīgu braukšanu novēl piedzīvojuma organizētāji un realizētāji
:Guntis (Kums), Inesa , Valts.
Kūms (Guntis)
|
|
)
)
)
)
)
)
)
