|
Somija 2001. gada 8.- 15. augusts (5 nodaļās)
Kūms (Guntis)
Nodaļa 3/5
Uz nākamo nodaļu->
Trešā diena. Pirmais kontakts ar Finlandes gruntsceļu un atkal
šoks. Līdzens un ciets kā galds. Žēl, ka drīz beidzās. Pēc kāda
brīža tankojamies. Benzīntanks kā īsts atpūtas centrs. Var zvanīt
baznīcu zvanus. Nu tad mēs arī koncertu iezvanījām. Galva vēl labu
laiku džinkstēja. Pēc kādiem 150 km ceļa malā pirmais
ziemeļbriedis ganās un prom nemaz nemūk. Ilgi filmējām un
priecājāmies- mēs taču vēl nezinājām, ka tālāk šie kustoņi būs biezā
slānī sastopami un pat apdraudēs braukšanu. Līņā lietutiņš. PADOMS-
lietus drēbes velciet savlaicīgi mugurā, labāk ātrāk nekā, kad jau
par vēlu. Ceļš kalnains, bet vairs ne tik interesants. Ievērojām, ka
dažreiz autiņi mums ar lampām signalizē. Vai tiešām brīdina par
policistu ar radaru krūmos?
Tādus redzēt nedabūjām un vispār poličus satikām pa vienai reizei
dienā. Paliekam neizpratnē. Vispār autiņu uz ceļa baigi maz. Laiks paliek
vēsāks. Interesanti izskatās akmeņainie purvi. Brīdi pa brīdim redzami
ziemeļbrieži. Izrādās, ka autiņi signalizē, ja redzēti šitie
kustoņi. Laiks 22:30 vakarā un jāmeklē naktsvieta. Bet kur nu to purvos
atradīsi. Pēc brīža ir atradies paugurs ar mežu. Visur vieni akmeņi.
Enduro priekšrocība acīm redzama.(līdz teltsvietai bija jāforsē gandrīz
absolūts bezceļs.). Vēl joprojām līņā. Te arī kārtējā ķeza-
izmirkušas špickas, tāpēc metam pie akumulatora divus vadus un
dzirksteļojam uz nebēdu. Riktīgas tumsas naktī nemaz nav- kā nekā pēc
100km polārloks. Parādījušās mazās mušiņas un odi.
Mūsmāju ģifte no kukaiņu puses tiek ignorēta. Briesmīgi daudz melleņu,
brūkleņu un apšubeku. Starp mellenēm aug kaut kādas nepazīstamas ogas (ne
zilenes) un nemaz I nemanot čoms ir tās saēdies. Gaidām, kas būs. Šitā
notikuma dēļ alkohola deva netika izlietota. Paldies Dievam, vai nu tās
ogas nebija indīgas, vai nu nebija paspējis diži daudz noēst- problēmas ar
veselību neiestājās.
Ceturtā diena. Ceļs uz Rovaniemi polārloku un Santa-Claus mājvietu.
Iekšā gan neiegājām- ieeja 12 Ls no cilvēka. Mūs pastāvīgi terorizē lietus
.Tālāk šķērsojam polārloku. Tai vietā ir uzbūvēts riktīgs atpūtas centrs
un ir daudz diezgan kvalitatīvu suvenīru. Dārgi gan ir, bet drusku
jāiepērkas. Polārloks uz zemes atzīmēts ar baltu līniju. Dodamies
tālāk Lapzemes kalnu virzienā. Brīžiem var dabūt redzēt kādu pundurkoku.
Sanāca humors vienā benzīntankā- mums no vakara bija palikusi Cola un
ielieta Bonīsa pudelē, lai vietas mazāk aizņem. To nu mēs arī iemalkojām.
Šo skatu ieraudzīja viens fīnis, uztaisīja briesmīgi lielas acis, atvēra
platu muti un pabrauca drusku maliņā, lai varētu mūs pavērot. Nu mēs arī
atkārtojām. Somam ieplešās smaids pār visu ģīmi un šis, ar roku mādams,
mūs pamet. Mēs padomājām- riskants pasākums ar to alkohola pudeli- laikam
pie šiem tā nekad nedara . Ka tik mūs nenostučī vietējām varas iestādēm.
Jau intereses pēc visu atkārtojām nākošajā benzīntankā- efekts identisks.
Man (KLE) izdega gabarītuguns- nomainījām. FAKTS- no vietējām info
kartēm ne velna nevar saprast. Nakšņojam 500 metru augsta kalna lejas
daļā. Es ar KLE iespēros tādos akmeņos un tad bedrē, ka viens jau nu ārā
nebūtu ticis. Zephyrs izvēlējās nedaudz drošāku apbrauktuvi. Augšā
slēpotāju trase un vidū ekskluzīvas mājiņas, bet kalna piekājē kārtējais
purvs, kā arī sniega moču trase pa visu kalnu. Mūs ēd nost odi un mušiņas
nenormālos daudzumos. Naktī ejam lejā pastaigāt pa purvu. Naktī ir tikai
tāda krēsliņa. Tumsas nemaz nav. Ilgi nevar izturēt tos kukaiņu
uzbrukumus- glābjamies teltī. Absolūti skaidrs, kāpēc pēdējā benzīntankā
bija visādi kukaiņu indējamie. It kā auksts nav.
Kūms (Guntis)
Uz nākamo nodaļu->
|
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
)
