S U P E R B I K ES U P E R B I K E
S U P E R B I K ES U P E R B I K E
Var noderēt ?
Droša braukšana
Mehāniķa padomi
Pasaules raibumi

Reâla manta !
Motoskolas & instruktori
Serviss

Atpûtai...
MOTOLISTE
Screensavers
Joki
Bildes
3D mototrases
Video
Motoklubi
Motoskaņas
Pasākumu kalendārs
 Piedzīvojumi un stāsti 

DIEVS

  • Dievs! Vai tiešām es esmu piedzimis un dzīvojis tādēļ, lai nomirtu šeit uz asfalta….
  • Jocīgi jūs esat, cilvēki…. Visu dzīvi jūs dzīvojat kā nekas nebūtu noticis, un kā kaut kas atgadās, tā uzreiz vēršaties pie Dieva.
  • Kas tu esi?
  • Paskaties pats.
  • Es neko neredzu. Kur tu esi?
  • Paskaties vērīgāk. Esmu šeit, stāvu tavā priekšā.
  • Jocīgi… it kā eņģelis. Es esmu miris? Un kāpēc tu esi melns?
  • Nē, tu esi uz zemes un pat esi vēl dzīvs, un es esmu tavs sargeņģelis. Kāpēc melns? Kādu esi pelnījis, tāds esmu.
  • ..bet vai tad mēdz būt melni eņģeļi?
  • Protams.
  • Laikam esmu daudz grēkojis, ja tu esi melns?
  • Nē, ne vairāk kā parasti. Ne katram cilvēkam ir savs sargeņģelis. Melni sargeņģeļi ir tādiem kā Tu, kas meklē taisnību, bet netic Dievam. Tiem kas tic, ir balti sargeņģeļi.
  • Vai tad Dievs ir?
  • Muļķis! Kam tad tu lūdzies pirms minūtes, kad saprati ka nenoturēsi motociklu un tevi jau nes uz “KAMAZ” pusi, un no kurienes, pēc tavām domām, uzrados es?
  • Kam lūdzos? Nezinu. Man liekas, ka mana lūgšana nav nekas vairāk, kā izlasīti vai izdzirdēti kaut kur vārdi, un tu esi tikai manu apmigloto, stūrī iedzīto, iedomu auglis.
  • Iespējams. Var būt lūgšana ir tikai atmiņas, bet padomā pats, kā saprāts spēj radīt to, kam pats netic?
  • Jā, laikam tev taisnība. Es nevaru ar Tevi strīdēties, bet saki lūdzams, kāpēc Tu mani nepasargāji, ja jau Tu esi mans sargeņģelis? kādēļ Tu atnāci tikai tagad, kad viss jau ir beidzies? Lai mani nomierinātu pirms pēdējā ceļa?
  • Nē, tu esi stulbs pat pēc zemes mērogiem! Esmu Tevi glābis neskaitāmas reizes līdz šim notikumam, bet Tu, nepateicīgais, lai arī dažreiz aizdomājies par to, kādēļ Tev ir veicies tur, kur citi lauza sev kaklus, bet nepieļāvi, ka tas nāk no manis. Un arī pēdējos notikumos, es ne vienu reizi vien centos Tevi paglābt, krietni pirms tu “izklājies”, bet Tavam lepnumam un spītam nav robežu. Pamēģini atcerēties, kā tu nokļuvi uz šī ceļa, uz šī pagrieziena? Sākumā Tu gribēji doties vizināties no paša rīta, neskatoties uz to, ka bija nolijis lietus un riepas arī Tev nebija pirmā svaiguma, bet Tev nekas nesanāca, jo Tevi izsauca uz darbu, kas to izkārtoja? Pēc tam Tu nolēmi ātri padarīt darbu un ar viltu “aiztīties” ātrāk no darba, bet arī tas Tev neizdevās, kas to nokārtoja? Bet Tu biji stūrgalvīgs un centies sasniegt savu ar jebkādu cenu cenšoties izrauties no darba, Tu ilgi nevarēji “noķert” mašīnu, lai nokļūtu mājās, tad ilgi nevarēji atrast motocikla atslēgas, pēc tam izrādījās ka trūkst benzīna, pēc tam izrādījās, ka tuvākais bezīntanks ir slēgts, kurš tavuprāt to visu izdarīja??? Labi, Tu panāci savu. Rezultāts – Tu guli šeit, uz asfalta, “KAMAZ” priekšā un iespējams, ka drīz vien pārstāji jaukt gaisu, kaut arī pat pēdējā mirklī es centos Tevi glābt, burtiski bļaujot ausī: - nomierinies, nomet ātrumu, ceļš ir slapjš, un ko darīji Tu? Tagad mētājies te pusnomiris – ja tas nebūtu noticis tagad, tas notiktu vēlāk un es pat nezinu kas ir labāk.
  • Laikam jau tāds ir mans liktenis.
  • Ar likteni tam nav nekāda sakara. Kā jums, cilvēkiem, patīk visā vainot likteni, novelt uz viņu visu slikto un ļauno, ko jūs radiet paši savām rokām.
  • Laikam jau atkal Tev ir taisnība. Bet kam tā tagad vajadzīga, un vispār, kādēļ tu parādījies? Dzīvoju māņos un nomirtu tāpat. Kāpēc Tu smejies? Vai tad es pateicu ko smieklīgu?
  • Un pat ļoti. Smieklīgi ir viss tas, ko jūs cilvēki domājat par dzīvi, nāvi, patiesību, labo un ļauno, par godu un godprātību – Tu bezsmadzeņu mērkaķi! Godīgi sakot, Tu man esi jau apnicis. Es nebūt atnācis pēc tā, ko Tu izdarīji dienā, jo vai nu Tevi ir padarījis aklu Tavs lepnums un nejēdzīgie priekšstati par dzīvi, vai arī Tu spītīgi nevēlies atvērt acis. Taču neskatoties uz to, es esmu šeit. Kādēļ? Tikai tādēļ ka daži Tavi draugi domā par Tevi. Ka ir kāds, kuram nav vienaldzīgs tavs liktenis.
  • Tu gribi teikt, ka atnāci mani izglābt? Vai tas maz ir iespējams? Tu atkal smejies?
  • Ko Tu vispār zini par iespējamo un neiespējamo? Tarakānam peļķe liekas okeāns, pār kuru cilvēks vienkārši pārkāpj.
  • Īsti nesapratu…
  • Labi. Paskaties uz to vientuļo gaismu, kas mums tuvojas. Kas tas ir?
  • Motocikls? Jā, motocikls… un skaņa tieši tāda pati, kā manējam zirdziņam bija.
  • Paskaties vērīgāk, kas uz viņa sēž? Pazīsti?
  • Jaka tā kā man, ķivere, bikses… un uz moča sāniem veco brūču pēdas… tas esmu es? Neko nesaprotu..
  • Un tagad paskaties kas guļ pie “KAMAZA”?
  • Arī es, bet…
  • Tas nav viss. Tagad padomā lūk par ko. Ja Tu redzi sevi uz motocikla un reizē guļošu uz asfalta, no kurienes Tu to redzi? Kas Tu esi un kur Tu esi?
  • Neko nesaprotu…
  • Tev nav jāsaprot. Tev jātic. Vēlme visu saprast un pataustīt ved uz noliegšanu. Es Tev parādīju gaismas daļiņu. Es Tevi izglābšu no šī “KAMAZA”, bet tālāk Tu iesi viens un viss ir atkarīgs tikai no Tevis paša….

Autors – Aviator
Iesūtīja/tulkoja SPIDER

<-atpakaï

 

Hosting



Skaitītāji


Kleitas
Apavi

Top.LV

on-line.lv rating system



Top.Good.lv - Good Rating system












Lapas augša
SINdrome, 2001 | Rakstiet mums !