Somija 2001. gada 8.- 15. augusts (5 nodaļās)
Kūms (Guntis)
Nodaļa 1/5
Uz nākamo nodaļu->
Nu sākšu ar to, ka gribēja braukt vismaz 4 ekipāžas. Bet beigās sanāca
tikai divas. Viens mocītis Kawasaki KLE500 ar diviem cilvēkiem un lielu
somu un Kawasaki Zephyr 750 ar vienu cilvēku , diviem čemodāniem un vēl
kaudzi somu. Mūsu galamērķis- Laplandes kalni aiz polārloka. Bijām
izdomājuši dzīvot teltī brīvā dabā, nevis dārgos kempingos, un tas arī
izdevās. Bija pat Easy Pack guļammaisi līdzi. Brauciena budžets trim
cilvēkiem uz diviem mocīšiem bija ap 500Ls ekonomiskā režīmā. Nobraucām ap
3800 km un varbūt pat drusku vairāk.
Ēdienu (konservus, buljonus un sauso kartupeļu biezputru, ko
rekomendēju īpaši - ātri un viegli uz prīmusa pagatavot un vietas arī maz
aizņem.), alkoholu un biļetes vienam virzienam uz prāmi un zaļo karti
iepirkām savlaicīgi vēl Latvijā. Somijā ēdiens un alkohols ir stipri
dārgs. Pārējo nepieciešamo ēdienu un dzeramo piepirkām supermārketos. Ja
tur labi pameklē, tad šo un to ne pārāk dārgu var atrast (rekomendēju
salātiņus-1kg maksā 2Ls).
No Rīgas izbraucām 2:00 naktī no 7 uz 8 augustu. Četras stundas- un mēs
esam Tallinas ostā. (jāņem vērā laika starpība, savādāk var iznākt ķeza.)
Ātrgaitas prāmis-katamarāns līdz Helsinkiem brauc ap pusotru stundu. Uz
robežām un muitām viss notika ļoti ātri. Vislētākais prāmis maksā 9Ls
cilvēkam un 6Ls mocim vienā virzienā. Tuvojoties Helsinkiem redzam
brīnumainu skatu- salas no akmens un arī krasts no akmens ar kara laika
nostiprinājumiem. Bijām domājusi, ka krastā apskatīsim karti,
sapaunosimies u.t.t, bet nobraucot no prāmja, nebija pat kur piestāt-
visur maksas stāvvietas un stipri pilnas.
Tā nu mēs galīgi negatavi braucām pa svešu un ļoti skaistu
pilsētu nezināmā virzienā ar domu pēc iespējas ātrāk tikt ārā no
pilsētas (pārāk spēcīga satiksme priekš mums). Tālāk gāja vēl
trakāk- negaidot tikām virsū uz bāņa. Cilvēkam, kas pirmo reizi mūžā
tur tiek, ir viegls šoks. Nav galīgi skaidrs, kā tikt tur, kur vajag
un tie svešie nosaukumi arī galīgi jūk. Tā nu mēs uz viena viadukta
izšķīrāmies- nu nevarējām padomāt, ka luksofors dos zaļo gaismu
tikai dažas sekundes. Kā jau zināms, uz bāņa apstāties nedrīkst un
kur tad tas otrs īsti palika, mēs piefiksēt nepaguvām. Tā nu mēs
braucam pa bāni nezināmā virzienā un vēl bez kartes, jo tā otrā
mocītī palika. Šis moments jau gandrīz radīja histēriju- stunda
Somijā un jau nelaime. Ar dievpalīgu tikām nost no bāņa un nocopējām
somu motociklistu.
Motociklisti starp citu visi arī tur sveicinās un to tur ir daudz. Man
ar angļu valodu nav stipri labāk kā ar ķīniešu, bet par laimi mums bija
sagādāta grāmatiņa ar dežūrfrāzēm somu valodā. Cilvēks bija loti atsaucīgs
un ilgi pūlējās apstāstīt, kā jābrauc uz to Serēnu (pirms izšķiršanās
bijām norunājuši uz turieni braukt). Viss izdevās- pēc stundas mēs Serēnā
laimīgi satikāmies.
Mocīšus atstājām blakus maksas stāvvietai, bet somas ņēmām līdzi. Ūdens
parkā bija ļoti foršs tur mēs pirmo dienu arī pavadījām. Pēc tam stundu
ilga naktsmāju vietas meklēšana. Atradām vecu ceļu mežā. Tādu gan īpaši
daudz tur nav. Vakars pagāja pie prīmusa ar Latvijas Bonapartu un
Finlandes Coca-Cola. Bija sagādāta arī apgaismes ierīce ar barošanu no
mocīša.
Kūms (Guntis)
Uz nākamo nodaļu->
|