Kudīga 2001. gada 10.- 12. augusts (Liepāja arī)
Beaviz
Šis bija mans pirmais "motobrauciens" mūžā ar savu moci, tādēļ visu
iepriekšējo dienu jutos kā driģenes saēdies- nevarēju gulēt, modos augšā,
utt. Īsāk sakot- par pasākumu biju safanojies, pirms vēl tas vispār bija
sācies..un nenācās vilties.
Izbraucām mēs trijatā (Papa Karlo, Junona un es) no Rīgas ap 13.00
dienā un nestaidzīgā gaitā devāmies pretī pirmajai tikšanās vietai ar
citiem baikeriem Jaunolainē. Lietus nelija, viss bija perfekti... tikai
maza, jocīga skaņiņa mana kaķīša vēderiņā klusi ducināja. Es tam
nepievērsu uzmanību, jo visu laiku seju rotāja plats smaids dēļ jaukās
dzīves.Pa ceļam mums pievienojās ar vien vairāk kompāniju un tuvojoties
Kuldīgai mēs bijām jau kādi 25 cilvēki uz apmēram 15-20 močiem. Mūs
eskortēja ar avārijas signālu kāds jauks cilvēks, kurš vel pie tam arī
pārņēma mūsu somas. Eskorts tiešām bija vajadzīgs, jo braucot ar ātrumu
90-110 km/h vairākiem opozītniekiem sanāca atpalikt tehnisku kļūmju,
nomaldīšanās vai ātruma dēļ.
Galu galā vairāk vai mazāk veiksmīgi sasniedzām Kuldīgu un kempingu,
kas atradās apmēram 5 km no tās. Pārsteidza tas, kas iebraucot teritorijā
un samaksājot Ls 5 (biļete- auduma rokas aproce derēja visām 3 dienām),
tika piedāvāti 50 gr (meitenēm- arī uzdzeramais). Uz vietas esot, tas
likās "funny", bet kopumā runājot stils nav labs. Laikam pārāk nesen tikai
tiesības esmu dabūjis, ka tā spriežu.
Iebraucām mēs pļavā apmēram kā vidējie- vienas stundas laikā pēc mūsu
ierašanās pļavā jau bija 2x vairāk baikeru, beibju un citu diedelnieku.
Ņemot vērā vectētiņa padomu- uzreiz pēc atbraukšanas uzcēlām teltis un
safočējāmies. Tad tika dota komanda "otboi" un katrs sāka izklaidēties kā
mācēja. Rezultātus var redzēt bildē... lai gan pirmās nakts notikumi nav
salīdzināmi ar nakošajā notikušajām orģijām (par to lai pastāsta kāds
cits, jo pats tajā laikā sēdēju "Pūt vējiņi"). Divos vārdos- pirmaja
vakarā/naktī notika totāla apdzeršanās un "iepazīšanās" (rezultātā it kā
esot pazudušas 2 ķiveres).
Nākošais rīts lielākajai daļai cilvēku sākās ar lielām pohām (manējās
laikam bija mazākas par Papa Karlo heheh). Tādā stāvoklī tika iedarbināti
moči un apmēram 12.00 tika izveidota motokolonna, kas vēlāk virzījās
policistu pavadībā uz Kuldīgas galveno laukumu, kas pirms tam bija
norobežots un atbrīvots. Es mēģināju saskaitīt močus un man sanāca vienā
rindā redzēt apmēram 16 un pareizinot ar 8 rindām dabūt apmēram 120-140
močus.
Šajā laukumā bija ko redzēt- sākot ar Yamaha R1 (kurai naktī apdzēries
tēvainis ielocīja bāku) un Harley par n-tiem tūkstošiem un beidzot ar
opozītiem un visneiedomājamāko marku/gadu braucamajiem. Pēc veiksmīgas
noparkošanās savu uzstāšanos laukuma priekšā sāka latviešu paganmetal
grupa "Skyforger". Nezinu vai tās bija pohas, bet viņu uzstāšanās mani
nefascinēja- biju dzirdējis viņus koncertā uzstājoties labāk.
Bez tam uzradās viens debils baikeris, kas uz vispārējas pohas fona
sāka spridzināt savu vibrējošo braucamo. Tas man (un ne tikai man- no
vienas puses jau lidoja alus bundža idiņa virzienā) reāli piegriezās un es
izdomāju, ka man ir apnicis tusēties un ka gribās pabraukāties.
Ņemot vērā "kaķa" veiksmīgo parking vietu, nekādu grūtību neradās to
izstumt un sākt meklēt ceļu uz savu jauno galamērķi- Liepāju. Izbraucot
nepareizi Ventspils virzienā, paspēju nobraukt liekus 20+20 km, kas mani
nemas nesarūgtināja, jo degu vēlmē pēc iespējas vairāk braukt. Turpināju
ceļu pareizajā virzienā un tad sākās.............
No sākuma klusiņām....... tad skaļāk....... tad vēl skaļāk......vēlak
jau ar pavadošu vibrāciju..... beigās jau ar reālu klaboņu un tekošu eļļu
no sarņika puses. Neriskēdams tālāk braukt, apstājos motelī 15 km no
Liepājas un izsaucu meistarus no Rīgas, bet draugus- no Liepājas. Meistari
solījās atbraukt svētdienas vakarā, ko ari izdarīja ap 1.00. Es savukārt
pārlaidu naklti kopā ar draugiem viesnīcā un kārtīgi sadzēros visas
pieejamās alus šķirnes centrālajos Liepājas krogos.
Lai gan daudz skumju ienesa šis brauciens, tomēr blondā meitene bildē
pa kreisi no manis tika satikta un iepazīta Liepājā un nav zināms, par ko
tas viss vēl var izvērsties...... :)
P.S. Paldies cilvēkiem, kas palīdzēja attransportēt somu un visu kas
tur bija iekšā, kavēja man laiku Liepāja kā arī izteica līdzjūtību sakarā
ar Pērkonkaķi.
Cilvēki, kas izturēja ari sestdienu un svētdienu- sūtiet savas
atmiņas!
Beaviz
|