 |
Dziesma uz mīlestību
Līst lietus. Ir tumšs. Nakts. Lietaina nakts. Tumša, lietaina nakts. Tumša, klusa, lietaina nakts. Vienīgā skaņa, ko es jūtu ap sevi - tā ir skaņa, kas manai sirdij liek pukstēt straujāk nekā parasti, viena no tām skaņām, kuras tonis aizskar vissmalkākās un trauslākās stīgas mana sirds čellā. Tā atgādina gudras un lepnas Bites dūkšanu, kas, apmierināta ar savu Vadoni, dodas turp, kur to vilina Vadoņa saldenie dūcieni par Tur Kaut Kur Priekšā esošo Nektāra pilno Ziedu
Es esmu Vadonis. Man paklausīgā Bite ir mans melni mirdzošais SUZUKI BANDIT. Mani saldenie Dūcieni ir manas domas. Tur Kaut Kur Priekšā var nozīmēt dažus metrus, dažus kilometrus vai varbūt kā pasaka aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām. Nektārs ir mīlestība, maigums, uzticība, uzticamība un cerība. Zieds ir būtne, kas ir Nektāra pārpilna. Cilvēks nevar būt Zieds. Cilvēks ir materiāls. Nektārs ir pārāk nemateriāls, lai būtu cilvēkā. Būtne ir pasaku princis baltā zirgā
Mana Bite dūc. Tā zina, ko es gaidu no Zieda. Tā zina, ka Zieds mani gaida. Zieds zina, ko es gaidu no Viņa. Mans princis baltā zirgā zina, ka es ieradīšos ar melni mirdzošu SUZUKI BANDIT
Un mani pavadīs gudras un lepnas Bites dūkšana
un lietus
un nakts
Ceru, ka spēšu šo dziesmu noklausīties līdz galam, līdz tās 'grande finale', jo mana čella stīgas ir tik ļoti trauslas
P. S. Šis stāsts neko diemžēl nenozīmē. Tas nav bijis reāli, ja nu vienīgi realitātes sajūtu dod MEGADETH dziesma "Almost Honest", negaiss aiz loga un līdz nemaņai spēlēta datorspēle ROADRASH ar visiem moču sacensībām piedienošiem skaņu efektiem. Vienīgais, ko es patiešām zinu, ir tas, ka manā mūžā pienāks tāda lietaina nakts, kad mani vienīgie un uzticamākie draugi būs palikuši mans melni mirdzošais SUZUKI BANDIT un caurumcaur zināmā Rīgas - Liepājas šoseja
Autors- Minka
|
|
