S U P E R B I K ES U P E R B I K E
S U P E R B I K ES U P E R B I K E
Var noderēt ?
Droša braukšana
Mehāniķa padomi
Pasaules raibumi

Reâla manta !
Motoskolas & instruktori
Serviss

Atpûtai...
MOTOLISTE
Screensavers
Joki
Bildes
3D mototrases
Video
Motoklubi
Motoskaņas
Pasākumu kalendārs
 Piedzīvojumi un stāsti 

Jaunā paaudze

Nevienam nav noslēpums ka pēdējo gadu laikā divriteņu draugu, un viņu uzticīgo zirgu kļūst arvien vairāk. Arī apsvērumi kādēļ sāk braukt katram ir savi. Pēc tam kad esam “sagrabinājuši” līdzekļus motociklam un to iegādājušies, lai arī kāds tas (motocikls) katram no mums nebūtu, nonākam pie jaunas dvēseli satraucošas izvēles. Kur braukt un ar ko kopā braukt. Gribu tikai padalīties ar savu pirmās sezonas pieredzi. Pirmajās savas vizināšanās dienās nevajag censties iesaistīties moto grupējumos un tam ir daudz iemeslu. Dažus varu minēt. Jūs vēl noteikti nemākat tik filigrāni un ātri orientēties ceļa apstākļos, lai tiktu līdzi pieredzējušiem braucējiem, un ar to apdraudat ne tikai sevi, bet ari pārējos kustības dalībniekus. Ticiet man kā autobraucējam ar 11 gadu stāžu. Nav nekāda prieka ka tev priekšā parādās kāds nemākulīgs braucējs, un ja tas ir motociklists, tad gaidāma nelaime. Vēl viens no iemesliem kāpēc nevajadzētu uzreiz meklēt bariņu. Jūs vēl nezināt ko vēlaties no ceļa biedriem, Jūs nezināt kādi ir paradumi dotajā baikeru “tusiņā”. Var gadīties ka nelaikā nogriezīsiet kādam ceļu, un tas var atkal izraisīt negadījumus vai arī domstarpības. Pabraukājiet pa Rīgu, izjūtiet savu motociklu, baudiet Vecrīgas skatus un Jūrmalas vakarus. Starp citu tā ir viena no jaukākajām lietām, ka motocikli Jūrmalā un Vecrīgā tiek bez maksas. Iesaku nakts stundā aizbraukt uz Vecrīgu un palūkoties nakts dzīvē no motocikla muguras. Pats es pirmās nedēļas braucu vienkārši uzpīpēt Doma laukumā. Tā Jūs iepazīsiet vakara un nakts dzīvi no pavisam citas puses, kā līdz šim sēžot krodziņā vai pastaigājoties kājām. Tālāk jau varat sākt lūkoties apkārt, kur notiek baikeru pulcēšanās, bet vēl labāk, ja Jums kāds braucējs jau pazīstams, un var stādīt priekšā saviem domu biedriem. Tagad nebūtu par sliktu mazliet komentēt baikeru Tipāžus.

Es pēc savas pieredzes baikerus iedalu trijās lielās grupās:

Pirmā grupa ir ļoti dārgu un ekskluzīvu motociklu īpašnieki, kas tos iegādājās tikai tāpēc ka to var atļauties, un tā ir biļete uz sabiedrību, kurā savādāk viņiem ceļš būtu slēgts. Pēc pieredzes zinu ka šie tipiņi pat braukt lāga nemāk, bet toties noskatās uz sabiedrību ar klaju nicinājumu “ .... Ko Jūs zemes tārpi vispār saprotat.... Jūs pat nespējat novērtēt ar ko es braucu!...”. Viņi meklē un atrod sabiedrību kur viņiem tiks ilgi gaidītais WOW, jo savādāk viņi nespēj sevi realizēt dzīvē. Man šie cilvēki atgādina impotentus, kas savu dzimumnespēju cenšas kompensēt ar naudu, mašīnām un mobilo tālruni.

Otrā lielā grupa ir jaunieši, kas saskatījušies filmas par ādās tērptajiem rokeriem, kam likums ir ... nu jūs sapratāt pie kuras vietas, un ir šī tēla fani. Parasti tiem interesē tikai skaļi vārdi, bet paši parasti ripinās ar japāņu baikiem, kas jau ir uz izjukšanas robežas, un ar to ir bīstami ne tikai sev, bet arī apkārtējiem. Tādiem ir nospļauties par sabiedrību, un sēsties pie “ragiem” nopietnā dzērumā arī šķiet pilnīgi normāli.

Trešā un es domāju uzmanības vērtā grupa ir “vīri ar vēju matos”.
Te nu ir daudz un dažādi motocikli, un pat izdalījušās interešu kopas (piem. Grupa, kas braukā ar motocikliem, kam ir “Bokser” tipa cilindru izvietojums “ Boxer rider “ laikam ja nemaldos). Šeit ir arī tie, kas grib savu tēlu papildināt ar fascinējošu detaļu (moci), un parādīt sevi sabiedrībai. Pamatā šīs grupas pārstāvji ir vīri jau brieduma gados, kas zina ko ir vērti, zina mērķi uz kuru tiecas, un Motocikls ir viņu ES. Mocis viņiem vairs nav fetiša priekšmets, nav krutuma apliecinājums, tas ir viņu kustības veids, tā ir viņu domāšana, un te jau nav nozīmes ar ko tu brauc. Šī publika brauc ar visādiem motocikliem, sākot ar “Urālu”, “Dņepru” beidzot ar samērā dārgiem prestižiem motocikliem, bet ne tādēļ, ka viņi varētu vairāk atļauties, bieži cilvēka ES var izteikt arī vienkāršs un nedārgs motocikls. Te ir svarīga tā iekšējā attieksme.

Teikšu ka es sevi uzskatu par šīs grupas atzaru un dēvēju sevi klusībā par Jauno Baikeru Paaudzi. Es lepojos nevis ar to ka man ir jaudigs, padārgs motocikls, nē es lepojos ar to, ka es Esmu, ar to ka motocikls ir mana dzīve. Es bieži vasarā braucot domāju, ka patiesībā neviens, kas nav pats bijis uz moča, kas nesas ar ātrumu pie 200 km/h nevar saprast, tos kam dzīves jēga ir ātrums un ceļš. JBP raksturīga atturīga attieksme pret alkoholu, un pie stūres tas tiek ignorēts kā suga. JBP uzskata ka tam ar kādu motociklu brauc cilvēks nav nekādas nozīmes. Svarīga ir tikai tā garu kopība, kas jau acīs redzamas šiem ļautiņiem. “...Mēs neuzsveram ka esam motociklisti, mēs vienkārši tādi esam un neredzam nekā ar ko mēs būtu labāki vai sliktāki par divkājniekiem un Automīļiem...” JBP ir cilvēki, kas zina, ka sekundes daļa var būt izšķirīga par labu dzīvībai vai nāvei un tādēļ dzīvo katru mirkli, katru sekundes daļu “elpojot ar pilnu krūti”. Starp mums ir dažāda temperamenta cilvēki, ir tādi, kam ātrums nav vilinošs, ir tādi, kas dzīvo, lai izjustu to sajūtu, kas rodas traucoties lielā ātrumā, to sajūtu, kad esi viens pret viens ar dabu, ceļu, motociklu un galvenais viens pret viens ar sevi pašu. Es nezinu kā citi, bet es braucot nedomāju par sliktu vai labu, es koncentrējos uz braukšanu, un tas man dod to relaksāciju, kas nepieciešama lai izdzīvotu šodienas informatīvā stresa pasaulē. Dod nelielu adrenalīna devu, kas palīdz sakopot savus spēkus lēcienam. Daudzi no mums ir zināmā mērā EXTREEM cienītāji. Bet kas nu kuram vieniem vajag kalnus, citiem, Jahtu, man vajag tikai vēju matos, lai justu, ka es patiesi dzīvoju. Motocikls man deva iespēju pārdomāt sevi pašu. Nekad agrāk, braucot ar mašīnu neesmu pārdomājis tik daudzas lietas kā braucot ar motociklu. Laikam tāpēc ka ķiverē ieslēgtā galva rada sajūtu, ka esi izolēts no pasaules un tev eksistē tikai ceļš, vējš, ātrums, motora skaņa. Ko citu tādā brīdī domāsi, ja ne par sevi, savām jūtām, un to vai patiesi dzīvo, vai nožēlojami eksistē no dienas dienā........

Un beigās gribu sabojāt noskaņojumu tiem, kas uzskata ka ātrs brauciens uz Motocikla ir veids, kā dabūt sievieti. Jā vienas nakts piedzīvojumam tas ies cauri, un arī tikai ar dumjām jūsmīgām pusaudzēm. Kad nokritīsiet un nokļūsiet invalīdu krēslā viņas 99% gadījumu pazudīs, un Jūs turpmākos gadus pavadīsiet ar atmiņām cik “kruts” BIJĀT. Ja sieviete Jūs mīl, tad Jūs izdzirdēsiet no viņas lūpām, tikai lūgumu būt uzmanīgam!

Iesūtīja RED

<-atpakaļ

 

Hosting



Skaitītāji


Kleitas
Apavi

Top.LV

on-line.lv rating system



Top.Good.lv - Good Rating system












Lapas augša
SINdrome, 2001 | Rakstiet mums !