|
Tavs pirmais mocis (padomi daiļajam dzimumam) Tu esi
nolēmusi spert vienu no drosmīgākajiem soļiem savā mūžā un beidzot
iegādāties pašai savu motociklu. Apsveicu, turpmākie padomi ir
domāti tieši tev! Tā kā uzskatu, ka mana pieredze ir pietiekoši
liela, tad negribu turēt sveci zem pūra, bet vēlos padalīties savā
pieredzē ar jums, topošajām un esošajām iesācējām.
Izvēloties pirmo moci, tīri cilvēciski tavas vēlmes varētu
nesakrist ar tavām reālajām iespējām. Jau ieraugot vien, piemēram,
Yamaha R1, tava sirds sāk dauzīties kā negudra, un tu tik vien spēj,
kā izdvest ak jē, šito moci es gribētu!...
Šai sakarā teikšu lūk ko. Es uzskatu, ka jebkurš baiks (vienalga,
ielas vai superbaiks), savā ziņā ir pulvera muca, uz kuras sēdi.
Šādi motocikli pieder tā saucamai High performance klasei un
paredzēti sacīkstēm un tiem, kam ir pietiekami liela pieredze un kas
apzinās savas reālās spējas nepārkāpt riska robežu. Jo pārkāpjot šo
robežu, kritiens ir neizbēgams. Tā teikt, ir motocikli, kas piedod
kļūdas, un ir arī tādi, kas nepiedod...Šos faktorus tev vajadzētu
ņemt vērā, lai nekļūdītos pirmā un sev piemērotākā motocikla izvēlē.
Vārdu sakot, lai tas būtu tavs pirmais un ne pēdējais mocis!
Tavam pirmajam motociklam vajadzētu būt:
- pietiekami lētam (ņem vērā arī apdrošināšanas izmaksas);
- praktiskam (šeit galvenais motora izmēri un novietojums);
- bez spoileriem un ar minimālu tjūningu;
- piemērotam taviem izmēriem (lai vari ar kājām aizsniegt zemi
un, galu galā, vai vispār spēj izkustināt moci no vietas);
- ja mocis apgāžas, lai tu to spētu pacelt bez citu palīdzības.
Esmu braukusi ar dažādiem motocikliem un esmu atklājusi tādas
lietas, par ko agrāk nemaz nebūtu varējusi iedomāties. Viena šāda
lieta, ar ko es saskāros un kas mani mazliet kaitināja bija tas, ka
mans mocītis bija diezgan grūti manevrējams un stīvs, piemēram,
mēģinot to novietot šaurā stāvvietā starp divām automašīnām. Tāpēc
bieži vien riskēju nolikt savu mīluli uz sāna. Ja mocis tiek
sašķiebts tiktāl, ka tas krīt, to nav iespējams noturēt pat labi
noaugušam vīram. Piemēram, milzīgie Gixxer 750, ZX7R vai CBR900 ir
lieli, smagi un tos grūti noturēt līdzsvarā, ja braucējs neatbalstās
uz pilnu pēdu. Protams, motobraukšanas meistariem ar pieredzi šai
sakarā it kā nevajadzētu būt īpašām problēmām. Nu, tā kā es esmu
gandrīz 1,80m gara, tad lielākā daļa motociklu priekš manis ir
braucami.
Par savu pirmo motociklu es izvēlējos Suzuki 1998 GS-500E. Tas ir
tā saucamais naked bike bez spoileriem. Tā kā mocim ir 500
kubi, tad uz šosejas parasti nav problēmu ar apdzīšanu, pie tam,
braucot ar ātrumu 140 km/stundā, motors netrako, kā tas ir,
piemēram, 250-niekam. Es bez problēmām varu turēt līdzi saviem
draugiem, kuriem ir sporta baiki, protams, ja šamējie nesāk darīt
kaut ko, kas pārsniedz 175 km/stundā. Tā nu es noriju tādu kā mazu
krupi un izšķiros par labu naked baikam, jo apsvēru, ka
motocikla apgāšana šā vai tā ir neizbēgama un plastmasu
atjaunošana ir diezgan dārgs pasākums. Es varu garantēt, ka tu savu
moci agri vai vēli apgāzīsi. Pat pieredzējušiem večiem no tā
neizbēgt. Neklausies runās ai, kas tad tur, šitais jau ir viegls,
šito noturēt jau nav problēmu u.t.t. u.t.t.. Tikai tu pati zini
savas spējas, tāpēc esi prātīga un praktiska un atceries...šis NAV
tavs pēdējais mocis.
Iesaku neņemt pārāk dārgu motociklu. Arī zem $ 3000 var dabūt
itin labu mantu. Mans vecais baiks maksāja $ 3400. Pēc gada tu
noteikti gribēsi upgreidoties, tā dara visi braucēji, un tad
varēsi izvēlēties krutāku moci. Piemēram, Honda CBR600 ir
fantastisks motocikls un ļoti piemērots braukšanai sievietēm. Tā kā
ASV aktīvi darbojas Motor Safety Foundation, tad noteikti
vērtīgus padomus tev varēs sniegt šeit darbojošies instruktori.
Labākie motocikli, ar ko sākt:
- GS500E Suzuki
- Kawasaki EX500
- Ninja 250
- Suzuki SV-650
Padoms, kā pacelt apgāzušos motociklu:
Tev droši vien var uzmākties nedrošības sajūta ak jē, kā es
varēšu pacelt 180 kg smagu ierīci?. Tici man, tas ir iespējams, ja
zini, kā to izdarīt pareizi. Man pašai, piemēram, ar musīšiem ne
tuvu nav spīdoši. Bet, ja jau es spēju pacelt no zemes CBR600F3, tad
to var izdarīt jebkurš. Mierinājumam varu teikt, ka ir gadījies
redzēt, ka pat džeki dažreiz nespēj uzcelt savu moci bez citu
palīdzības. Tā lūk. Tev tikai jāzina, kā to izdarīt, un tu spēsi
uzcelt savu motociklu vien pati. Tas ir ļoti svarīgi. Vispirms
satver rokturi ar vienu roku, bet otru atbalsti, piemēram, pret
degvielas tvertni. Pacel moci no zemes kādus pāris desmit
centimetrus un tad, atbalsties pret to ar sānu un mēģini celt augšā.
Tikai negrūd pārāk strauji, citādi mocis apgāzīsies uz otriem
sāniem. Sakopo visus savus spēkus, un panākumi neizpaliks. Un ar
katru reizi šis pasākums kļūs aizvien vieglāk izturams.
Kā vienmēr labu veiksmi!
Raksts ņemts arzemju internet lapas.
Tulkoja: Junona
Mani iespaidi
No sevis: nu, ko tur daudz piebilst. Mans pirmais mocis bija
Jawa 350/638, kā jau te lielākai daļai labi zināms. Jāsaka, ka ar
savas pirmās mīlestības izvēli esmu visai apmierināta. Varbūt
kādam tas liksies dīvaini, bet paskaidrošu, kāpēc.
Tā kā mans oficiālais motobraucējas stāžs (pēc A kategorijas
nolikšanas), pērkot Jawu, bija 2 nedēļas, tad uzskatīju, ka nebūtu
prāta darbs tīšām lekt ugunī (lasi, pirkt dārgu, jaudīgu moci),
nezinot par iespējamām sekām, jo mana braukšanas prasme vēl bija
bērna autiņos. Beigu beigās tas varētu izrādīties totāls krahs
(iztērēt visu naudu mocim un neko neatstāt ārstēšanās izdevumiem -
kas var būt baisāks par šo). Jāsaka, ka lielu lomu izvēles
izdarīšanā nospēlēja arī dažu moto listes draugu viedoklis un
atbalsts. Paldies viņiem par to! Atceros, kā braucām ar Anda Urālu
uz Jūrmalu pirkt Jawu, pa ceļam Urāla motoram nokrita vāks, galu
galā, pirkšana izvērtās par veselu piedzīvojumu ar pirkuma
aplaistīšanu Vanagu krogā. Tas nu tā.
Lai arī dažas labs vīpsnāja par manu izvēli, to visu laidu gar
ausīm, jo visā visumā, pārējās motobraucēju saimes noskaņojums pret
mani bija ārkārtīgi labvēlīgs. Arī pati jutos tā, it kā tā būtu
nevis Jawa, bet kāds visai nopietns japānis. Hehe, galu galā man
pietika ar faktu, ka esmu atļāvusies nopirkt kaut ko motociklveidīgu
(runas jau bija visādas, dažs labs atbalstīja un sajūsminājās, dažs
labs vaimanāja, ak un vai, tas nu gan nav sievietei piemērots
braucamais!). Bet tas tikai palielināja manu spītību un vēlmi
braukt.
Nu tad nedaudz par pašu braukšanu. Nepašaubāmi, Jawas ir īpaša
suga, kas paģēr īpašu pieeju un diezgan īpašus nervus. Ja parēķinātu
laiku, ko pavadīju braucot, un laiku, ko Jawa pavadīja, dāsni
saņemot manus un citu remonta speciālistu uzmanības apliecinājumus,
varētu būt 50:50. Pa šo laiku karburators ticis tīrīts 4 reizes
(degvielas vaina?), par sveču maiņu neuzdrošinos saukt konkrētus
skaitļus. Arī elektrosistēma pamanījās pāris reizes sadumpoties. Bet
tas viss tika veiksmīgi novērsts. Arī pati nekautrējos pāris reižu
kārtīgi atrotīt piedurknes un mesties Jawas iekšējās pasaules
pētījumos.
Tālākie punkti, līdz kurienei tiku un no kurienes spēju arī
veiksmīgi atgriezties, ir Ķegums un Sigulda. Tālākus horizontus
aizsniegt ar savu Jawu tomēr neuzdrošinājos. Visvairāk, protams,
ticis traumēts Vecāķu mierīgo iedzīvotāju nervs. Pāris reižu dabūju
kārtīgi izvandīties pa Vecāķu pludmales smiltājiem, protams, ar šim
pasākumam neatņemamo sastāvdaļu vairākkārtēju novelšanos smiltīs
un tai sekojošu Jawas stīvēšanu atpakaļ uz kājām. Gods kam gods,
līdz šim ar visām šādām celšanas situācijām esmu centusies tikt galā
vienīgi ar pašas spēkiem, un gods kam gods, tas man arī ir izdevies.
Liels pluss man kā iesācējai bija dugas. Nu, un tā kā neesmu no
anorektiķu meitēnu sugas, tad Jawu uzveikt spēka cīņā man vienmēr ir
izdevies veiksmīgi.
Protams, par tām sajūtām, ko sniedz pati braukšana, man jums nav
jāstāsta, par to jums noteikti katram ir savs stāsts. Un man ir
savējais par Jawu ar visiem viņas trūkumiem un labumiem. Ikreiz,
pieejot pie savas Jawas, es to uzlūkoju ar dalītām jūtām...ak tu,
vecā labā šaize, kādu pārsteigumu man šoreiz atkal esi sagatavojusi?
Un tā gribas papliķēt pa bāku ikreiz, kad brauciens beidzies
veiksmīgi un bez problēmām...Vārdu sakot, manas motobraucējas
karjeras iesākuma spožums un posts. Bet viens gan jāsaka Jawa bija
tā, kas palīdzēja man sagatavot augsni nopietnākam braucamajam.
Ceru, ka mans nākamais mīļākais un draugs spēs sagādāt man tikpat
neaizmirstamus mirkļus. Kādus par to varbūt uzrakstīšu pēc sezonas
noslēguma.
Jūsu Jun ;))) |
|