Noderīgas idejas

Treniņi un sacensības

Sportisti

Veikali Latvijā

Tuning

Piedzīvojumi & stāsti

Tu esi nolēmusi spert vienu no drosmīgākajiem soļiem savā mūžā un beidzot iegādāties pašai savu motociklu. Apsveicu, turpmākie padomi ir domāti tieši tev! Tā kā uzskatu, ka mana pieredze ir pietiekoši liela, tad negribu turēt sveci zem pūra, bet vēlos padalīties savā pieredzē ar jums, topošajām un esošajām iesācējām.

Izvēloties pirmo moci, tīri cilvēciski tavas vēlmes varētu nesakrist ar tavām reālajām iespējām. Jau ieraugot vien, piemēram, Yamaha R1, tava sirds sāk dauzīties kā negudra, un tu tik vien spēj, kā izdvest “ ak jē, šito moci es gribētu!”...

Šai sakarā teikšu lūk ko. Es uzskatu, ka jebkurš baiks (vienalga, ielas vai superbaiks), savā ziņā ir pulvera muca, uz kuras sēdi. Šādi motocikli pieder tā saucamai “High performance” klasei un paredzēti sacīkstēm un tiem, kam ir pietiekami liela pieredze un kas apzinās savas reālās spējas nepārkāpt riska robežu. Jo pārkāpjot šo robežu, kritiens ir neizbēgams. Tā teikt, ir motocikli, kas piedod kļūdas, un ir arī tādi, kas nepiedod...Šos faktorus tev vajadzētu ņemt vērā, lai nekļūdītos pirmā un sev piemērotākā motocikla izvēlē. Vārdu sakot, lai tas būtu tavs pirmais un ne pēdējais mocis!

Tavam pirmajam motociklam vajadzētu būt:

1. pietiekami lētam (ņem vērā arī apdrošināšanas izmaksas);
2. praktiskam (šeit galvenais – motora izmēri un novietojums);
3. bez spoileriem un ar minimālu tjūningu;
4. piemērotam taviem “izmēriem” (lai vari ar kājām aizsniegt zemi un, galu galā, vai vispār spēj izkustināt moci no vietas);
5. ja mocis apgāžas, lai tu to spētu pacelt bez citu palīdzības.

Esmu braukusi ar dažādiem motocikliem un esmu atklājusi tādas lietas, par ko agrāk nemaz nebūtu varējusi iedomāties. Viena šāda lieta, ar ko es saskāros un kas mani mazliet kaitināja bija tas, ka mans mocītis bija diezgan grūti manevrējams un “stīvs”, piemēram, mēģinot to novietot šaurā stāvvietā starp divām automašīnām. Tāpēc bieži vien riskēju “nolikt” savu mīluli uz sāna. Ja mocis tiek sašķiebts tiktāl, ka tas krīt, to nav iespējams noturēt pat labi noaugušam vīram. Piemēram, milzīgie Gixxer 750, ZX7R vai CBR900 ir lieli, smagi un tos grūti noturēt līdzsvarā, ja braucējs neatbalstās uz pilnu pēdu. Protams, motobraukšanas meistariem ar pieredzi šai sakarā it kā nevajadzētu būt īpašām problēmām. Nu, tā kā es esmu gandrīz 1,80m gara, tad lielākā daļa motociklu priekš manis ir braucami.

Par savu pirmo motociklu es izvēlējos Suzuki 1998 GS-500E. Tas ir tā saucamais “naked bike” bez spoileriem. Tā kā mocim ir 500 kubi, tad uz šosejas parasti nav problēmu ar apdzīšanu, pie tam, braucot ar ātrumu 140 km/stundā, motors netrako, kā tas ir, piemēram, 250-niekam. Es bez problēmām varu turēt līdzi saviem draugiem, kuriem ir sporta baiki, protams, ja šamējie nesāk darīt kaut ko, kas pārsniedz 175 km/stundā. Tā nu es noriju tādu kā mazu krupi un izšķiros par labu “naked” baikam, jo apsvēru, ka motocikla apgāšana šā vai tā ir neizbēgama un “plastmasu” atjaunošana ir diezgan dārgs pasākums. Es varu garantēt, ka tu savu moci agri vai vēli apgāzīsi. Pat pieredzējušiem večiem no tā neizbēgt. Neklausies runās “ai, kas tad tur, šitais jau ir viegls, šito noturēt jau nav problēmu u.t.t. u.t.t.”. Tikai tu pati zini savas spējas, tāpēc esi prātīga un praktiska un atceries...šis NAV tavs pēdējais mocis.

Iesaku neņemt pārāk dārgu motociklu. Arī zem $ 3000 var dabūt itin labu mantu. Mans vecais baiks maksāja $ 3400. Pēc gada tu noteikti gribēsi “upgreidoties”, tā dara visi braucēji, un tad varēsi izvēlēties “krutāku” moci. Piemēram, Honda CBR600 ir fantastisks motocikls un ļoti piemērots braukšanai sievietēm. Tā kā ASV aktīvi darbojas Motor Safety Foundation, tad noteikti vērtīgus padomus tev varēs sniegt šeit darbojošies instruktori.

• GS500E Suzuki
• Kawasaki EX500
• Ninja 250
• Suzuki SV-650

Padoms, kā pacelt apgāzušos motociklu:
Tev droši vien var uzmākties nedrošības sajūta “ak jē, kā es varēšu pacelt 180 kg smagu ierīci?”. Tici man, tas ir iespējams, ja zini, kā to izdarīt pareizi. Man pašai, piemēram, ar musīšiem ne tuvu nav spīdoši. Bet, ja jau es spēju pacelt no zemes CBR600F3, tad to var izdarīt jebkurš. Mierinājumam varu teikt, ka ir gadījies redzēt, ka pat džeki dažreiz nespēj uzcelt savu moci bez citu palīdzības. Tā lūk. Tev tikai jāzina, kā to izdarīt, un tu spēsi uzcelt savu motociklu vien pati. Tas ir ļoti svarīgi. Vispirms satver rokturi ar vienu roku, bet otru atbalsti, piemēram, pret degvielas tvertni. Pacel moci no zemes kādus pāris desmit centimetrus un tad, atbalsties pret to ar sānu un mēģini celt augšā. Tikai negrūd pārāk strauji, citādi mocis apgāzīsies uz otriem sāniem. Sakopo visus savus spēkus, un panākumi neizpaliks. Un ar katru reizi šis pasākums kļūs aizvien vieglāk izturams.
Kā vienmēr – labu veiksmi!

Mani iespaidi
No sevis: nu, ko tur daudz piebilst. Mans pirmais mocis bija Jawa 350/638, kā jau te lielākai daļai labi zināms. Jāsaka, ka ar savas “pirmās mīlestības” izvēli esmu visai apmierināta. Varbūt kādam tas liksies dīvaini, bet paskaidrošu, kāpēc.

Jūsu Jun ;)))

Hosting

Skaitītāji