S U P E R B I K ES U P E R B I K E
S U P E R B I K ES U P E R B I K E
Var noderēt ?
Droša braukšana
Mehāniķa padomi
Pasaules raibumi

Reâla manta !
Motoskolas & instruktori
Serviss

Atpûtai...
MOTOLISTE
Screensavers
Joki
Bildes
3D mototrases
Video
Motoklubi
Motoskaņas
Pasākumu kalendārs
  Noderīgas idejas 
Tavs pirmais mocis (padomi daiļajam dzimumam)

Tu esi nolēmusi spert vienu no drosmīgākajiem soļiem savā mūžā un beidzot iegādāties pašai savu motociklu. Apsveicu, turpmākie padomi ir domāti tieši tev! Tā kā uzskatu, ka mana pieredze ir pietiekoši liela, tad negribu turēt sveci zem pūra, bet vēlos padalīties savā pieredzē ar jums, topošajām un esošajām iesācējām.

Izvēloties pirmo moci, tīri cilvēciski tavas vēlmes varētu nesakrist ar tavām reālajām iespējām. Jau ieraugot vien, piemēram, Yamaha R1, tava sirds sāk dauzīties kā negudra, un tu tik vien spēj, kā izdvest “ ak jē, šito moci es gribētu!”...

Šai sakarā teikšu lūk ko. Es uzskatu, ka jebkurš baiks (vienalga, ielas vai superbaiks), savā ziņā ir pulvera muca, uz kuras sēdi. Šādi motocikli pieder tā saucamai “High performance” klasei un paredzēti sacīkstēm un tiem, kam ir pietiekami liela pieredze un kas apzinās savas reālās spējas nepārkāpt riska robežu. Jo pārkāpjot šo robežu, kritiens ir neizbēgams. Tā teikt, ir motocikli, kas piedod kļūdas, un ir arī tādi, kas nepiedod...Šos faktorus tev vajadzētu ņemt vērā, lai nekļūdītos pirmā un sev piemērotākā motocikla izvēlē. Vārdu sakot, lai tas būtu tavs pirmais un ne pēdējais mocis!

Tavam pirmajam motociklam vajadzētu būt:

  1. pietiekami lētam (ņem vērā arī apdrošināšanas izmaksas);
  2. praktiskam (šeit galvenais – motora izmēri un novietojums);
  3. bez spoileriem un ar minimālu tjūningu;
  4. piemērotam taviem “izmēriem” (lai vari ar kājām aizsniegt zemi un, galu galā, vai vispār spēj izkustināt moci no vietas);
  5. ja mocis apgāžas, lai tu to spētu pacelt bez citu palīdzības.

Esmu braukusi ar dažādiem motocikliem un esmu atklājusi tādas lietas, par ko agrāk nemaz nebūtu varējusi iedomāties. Viena šāda lieta, ar ko es saskāros un kas mani mazliet kaitināja bija tas, ka mans mocītis bija diezgan grūti manevrējams un “stīvs”, piemēram, mēģinot to novietot šaurā stāvvietā starp divām automašīnām. Tāpēc bieži vien riskēju “nolikt” savu mīluli uz sāna. Ja mocis tiek sašķiebts tiktāl, ka tas krīt, to nav iespējams noturēt pat labi noaugušam vīram. Piemēram, milzīgie Gixxer 750, ZX7R vai CBR900 ir lieli, smagi un tos grūti noturēt līdzsvarā, ja braucējs neatbalstās uz pilnu pēdu. Protams, motobraukšanas meistariem ar pieredzi šai sakarā it kā nevajadzētu būt īpašām problēmām. Nu, tā kā es esmu gandrīz 1,80m gara, tad lielākā daļa motociklu priekš manis ir braucami.

Par savu pirmo motociklu es izvēlējos Suzuki 1998 GS-500E. Tas ir tā saucamais “naked bike” bez spoileriem. Tā kā mocim ir 500 kubi, tad uz šosejas parasti nav problēmu ar apdzīšanu, pie tam, braucot ar ātrumu 140 km/stundā, motors netrako, kā tas ir, piemēram, 250-niekam. Es bez problēmām varu turēt līdzi saviem draugiem, kuriem ir sporta baiki, protams, ja šamējie nesāk darīt kaut ko, kas pārsniedz 175 km/stundā. Tā nu es noriju tādu kā mazu krupi un izšķiros par labu “naked” baikam, jo apsvēru, ka motocikla apgāšana šā vai tā ir neizbēgama un “plastmasu” atjaunošana ir diezgan dārgs pasākums. Es varu garantēt, ka tu savu moci agri vai vēli apgāzīsi. Pat pieredzējušiem večiem no tā neizbēgt. Neklausies runās “ai, kas tad tur, šitais jau ir viegls, šito noturēt jau nav problēmu u.t.t. u.t.t.”. Tikai tu pati zini savas spējas, tāpēc esi prātīga un praktiska un atceries...šis NAV tavs pēdējais mocis.

Iesaku neņemt pārāk dārgu motociklu. Arī zem $ 3000 var dabūt itin labu mantu. Mans vecais baiks maksāja $ 3400. Pēc gada tu noteikti gribēsi “upgreidoties”, tā dara visi braucēji, un tad varēsi izvēlēties “krutāku” moci. Piemēram, Honda CBR600 ir fantastisks motocikls un ļoti piemērots braukšanai sievietēm. Tā kā ASV aktīvi darbojas Motor Safety Foundation, tad noteikti vērtīgus padomus tev varēs sniegt šeit darbojošies instruktori.

Labākie motocikli, ar ko sākt:

  • GS500E Suzuki
  • Kawasaki EX500
  • Ninja 250
  • Suzuki SV-650

Padoms, kā pacelt apgāzušos motociklu:
Tev droši vien var uzmākties nedrošības sajūta “ak jē, kā es varēšu pacelt 180 kg smagu ierīci?”. Tici man, tas ir iespējams, ja zini, kā to izdarīt pareizi. Man pašai, piemēram, ar musīšiem ne tuvu nav spīdoši. Bet, ja jau es spēju pacelt no zemes CBR600F3, tad to var izdarīt jebkurš. Mierinājumam varu teikt, ka ir gadījies redzēt, ka pat džeki dažreiz nespēj uzcelt savu moci bez citu palīdzības. Tā lūk. Tev tikai jāzina, kā to izdarīt, un tu spēsi uzcelt savu motociklu vien pati. Tas ir ļoti svarīgi. Vispirms satver rokturi ar vienu roku, bet otru atbalsti, piemēram, pret degvielas tvertni. Pacel moci no zemes kādus pāris desmit centimetrus un tad, atbalsties pret to ar sānu un mēģini celt augšā. Tikai negrūd pārāk strauji, citādi mocis apgāzīsies uz otriem sāniem. Sakopo visus savus spēkus, un panākumi neizpaliks. Un ar katru reizi šis pasākums kļūs aizvien vieglāk izturams.
Kā vienmēr – labu veiksmi!

Raksts ņemts arzemju internet lapas.
Tulkoja: Junona

Mani iespaidi
No sevis: nu, ko tur daudz piebilst. Mans pirmais mocis bija Jawa 350/638, kā jau te lielākai daļai labi zināms. Jāsaka, ka ar savas “pirmās mīlestības” izvēli esmu visai apmierināta. Varbūt kādam tas liksies dīvaini, bet paskaidrošu, kāpēc.

Tā kā mans oficiālais motobraucējas stāžs (pēc A kategorijas nolikšanas), pērkot Jawu, bija 2 nedēļas, tad uzskatīju, ka nebūtu prāta darbs tīšām lekt ugunī (lasi, pirkt dārgu, jaudīgu moci), nezinot par iespējamām sekām, jo mana braukšanas prasme vēl bija bērna autiņos. Beigu beigās tas varētu izrādīties totāls krahs (iztērēt visu naudu mocim un neko neatstāt ārstēšanās izdevumiem - kas var būt baisāks par šo). Jāsaka, ka lielu lomu izvēles izdarīšanā nospēlēja arī dažu moto listes draugu viedoklis un atbalsts. Paldies viņiem par to! Atceros, kā braucām ar Anda Urālu uz Jūrmalu pirkt Jawu, pa ceļam Urāla motoram nokrita vāks, galu galā, pirkšana izvērtās par veselu piedzīvojumu ar pirkuma aplaistīšanu Vanagu krogā. Tas nu tā.

Lai arī dažas labs vīpsnāja par manu izvēli, to visu laidu gar ausīm, jo visā visumā, pārējās motobraucēju saimes noskaņojums pret mani bija ārkārtīgi labvēlīgs. Arī pati jutos tā, it kā tā būtu nevis Jawa, bet kāds visai nopietns japānis. Hehe, galu galā man pietika ar faktu, ka esmu atļāvusies nopirkt kaut ko motociklveidīgu (runas jau bija visādas, dažs labs atbalstīja un sajūsminājās, dažs labs vaimanāja, ak un vai, tas nu gan nav sievietei piemērots braucamais!). Bet tas tikai palielināja manu spītību un vēlmi braukt.

Nu tad nedaudz par pašu braukšanu. Nepašaubāmi, Jawas ir īpaša suga, kas paģēr īpašu pieeju un diezgan īpašus nervus. Ja parēķinātu laiku, ko pavadīju braucot, un laiku, ko Jawa pavadīja, dāsni saņemot manus un citu remonta speciālistu uzmanības apliecinājumus, varētu būt 50:50. Pa šo laiku karburators ticis tīrīts 4 reizes (degvielas vaina?), par sveču maiņu neuzdrošinos saukt konkrētus skaitļus. Arī elektrosistēma pamanījās pāris reizes sadumpoties. Bet tas viss tika veiksmīgi novērsts. Arī pati nekautrējos pāris reižu kārtīgi atrotīt piedurknes un mesties Jawas iekšējās pasaules pētījumos.

Tālākie punkti, līdz kurienei tiku un no kurienes spēju arī veiksmīgi atgriezties, ir Ķegums un Sigulda. Tālākus horizontus aizsniegt ar savu Jawu tomēr neuzdrošinājos. Visvairāk, protams, ticis traumēts Vecāķu mierīgo iedzīvotāju nervs. Pāris reižu dabūju kārtīgi izvandīties pa Vecāķu pludmales smiltājiem, protams, ar šim pasākumam neatņemamo sastāvdaļu – vairākkārtēju novelšanos smiltīs un tai sekojošu Jawas stīvēšanu atpakaļ uz “kājām”. Gods kam gods, līdz šim ar visām šādām celšanas situācijām esmu centusies tikt galā vienīgi ar pašas spēkiem, un gods kam gods, tas man arī ir izdevies. Liels pluss man kā iesācējai bija dugas. Nu, un tā kā neesmu no anorektiķu meitēnu sugas, tad Jawu uzveikt spēka cīņā man vienmēr ir izdevies veiksmīgi.

Protams, par tām sajūtām, ko sniedz pati braukšana, man jums nav jāstāsta, par to jums noteikti katram ir savs stāsts. Un man ir savējais – par Jawu – ar visiem viņas trūkumiem un labumiem. Ikreiz, pieejot pie savas Jawas, es to uzlūkoju ar dalītām jūtām...ak tu, vecā labā šaize, kādu pārsteigumu man šoreiz atkal esi sagatavojusi? Un tā gribas papliķēt pa bāku ikreiz, kad brauciens beidzies veiksmīgi un bez problēmām...Vārdu sakot, manas motobraucējas karjeras iesākuma spožums un posts. Bet viens gan jāsaka – Jawa bija tā, kas palīdzēja man “sagatavot augsni” nopietnākam braucamajam. Ceru, ka mans nākamais “mīļākais” un draugs spēs sagādāt man tikpat neaizmirstamus mirkļus. Kādus – par to varbūt uzrakstīšu pēc sezonas noslēguma.

Jūsu Jun ;)))

<-atpakaļ

 

Hosting



Skaitītāji


Kleitas
Apavi

Top.LV

on-line.lv rating system



Top.Good.lv - Good Rating system












Lapas augša
SINdrome, 2001 | Rakstiet mums !