 |
Skaidri un ska�i
Patrick J. Hahn
Tie daudzie motociklisti, kas aizst�v m�j�s gatavotos izp�t�jus,
kas ir nelikum�gi, ir �oti neinform�ti, kas jau ir b�stami. Tie
brauc�ji, kas tie��m tic tam, ka ausis ploso�s troksnis n�ko�s
no izp�t�ja, pal�dz izgl�bt dz�v�bu, vai nu mu��o pa�i sevi
vai aizst�v savu egoistisko darbo�anos. No to motociklistu, kas
patie��m iest�jas par dro��bu, mut�m n�ku�ie kliedzieni
�ska�i izp�t�ji pal�dz gl�bt dz�v�bas�, vair�k izklaus�s
p�c lieku�o�anas. K�p�c tas t� ir, ir viegli pier�d�ms ar
statistikas, soci�l�s dz�ves notikumiem vai fizikas likumiem, un
par to lasiet t�l�k.
S�ksim ar vienk�r��ko: fizikas likumiem. Ska�a, kas rodas
izp�t�j�, tiek raid�ta prom no motocikla un uz aizmuguri. Lai
dzird�tu izp�t�ja troksni, tas ir j�dzird t� atbalso�an�s
laik� no objektiem, kas atrodas aiz motocikla: ma��nas, koki, ce�a
z�mes, utt.. ( Sal�dzin�jum� ar zemestr�ci, kuras vi��us p�rraid�s
radi�li prom no epicentra, ska�as vi��i var tikt v�rsti konkr�t�
virzien�. ) Labs piem�rs ir megafons ( ska�runis ): ja t� ska�as
vi��i neietu prom no t�, tad tie, kas taj� run�tu iek��, jau
b�tu kurli.
Citiem v�rdiem, labums � trok��a uztver�ana � no ska�a
izp�t�ja rodas tad, ja motocikls dodas prom no to dzirdo��
objekta. Vien�g� iesp�ja, kad automa��na var apdraud�t
motociklistu, ir tad, ja tas atrodas ar seju prom no auto, kas
atrodas p�r�k tuv� distanc�, un/vai dodas atmuguriski, neiev�rojot
auto. P�t�jumi liecina, ka 3% negad�jumu briesmas ir draud�ju�as
tie�i no mugurpuses.
Profesors Harts konstat�ja, ka 77% gad�jumu negad�jumu rodas
skatoties no motocikla uz priek�u. Lai veiksm�gi pabr�din�tu �os
brauc�jus, kas rada potenci�las briesmas motociklistam no priek�puses,
izp�t�jam b�tu j�b�t v�rstam uz PRIEK�U. T�d�j�di, viss
kas tiks pan�kts ar ska�u izp�t�ju, b�s sakaitin�tu cilv�ku
dusmas.
Otrs iemesls: iespaids uz sabiedr�bu. Pav�rojiet, kas ir
noticis ar priv�tajiem kuteriem Minesot�. Tie ir veiksm�gi norobe�oti
t�, lai netrauc�tu iedz�vot�jiem un p�r�jiem ezera izmantot�jiem
baud�t klusumu pie ezera. T�pat ar� paskatieties, kas notika ar
Jeloustounas parku. Ja pat uz br�di liekas, ka motociklisti ir izdz�ti
no parka sprie�ot p�c to �tr�s brauk�anas, tad tas ir k��daini:
tas ir troksnis, ko tie rada.
Man pat�k m�zika, ko es klausos, t�d�� es to pagrie�u to
ska��k. Man ar� pat�k, k� skan mans motocikls, t�d�� ar� to
es uztaisu ska��ku � piem�ram, sacens�b�s. Pretlikum�ga m�j�s
tais�ta izp�t�ja rad�tais troksnis pie mana loga vienos nakt�
nav tas, ko es v�l�tos dzird�t. Tam nav vietas ar� uz ielas. Es
brauk�ju ar savu motociklu gandr�z ik dienas. Kad es braucu ar ma��nu,
es uzmanos no citiem motociklistiem: es vienm�r uztraucos par to,
cik �tri tie brauc, k�d� virzien� tie dodas, da�reiz pat izb�stos
no t�, kad k�ds uzrodas man blakus, un tad uzdodams g�zi, ar
lielu troksni dodas t�l�k. Es esmu da��ji neobjekt�vs attiec�b�
uz motocikliem, un j�tu sev� t�du k� radniec�bu ar
motociklistiem, bet troksnis mani m�dz padar�t pat dusm�gu. Tad
iedom�jieties, ko tas dara ar cilv�kiem, kas tom�r �sti nezin,
vai tiem pat�k motociklisti vai nepat�k. Ja tie tom�r izlemj, ka
tiem nepat�k motocikli, tad cik toleranta b�s �o cilv�ku
attieksme? Cik t�lu tie ies, ja vajadz�s aizst�v�t motociklista
intereses? Ja tiem b�s bijusi slikta pieredze attiec�b�s ar
bezatbild�gu motobrauc�ju, k�da b�s to attieksme pret p�r�jiem
motociklistiem?
Katru gadu ir dzirdamas runas par to, ka k�ds m��ina izdz�t
motociklistus no savas apk�rtnes, parkiem vai pils�tas. �� nav
probl�ma, kas par�d�jusies p�k��i un neviens tai nav
gatavojies. Iet runa par troksni un attieksmi, kas rodas trok��a
ietekm�. Nav nekas piln�gi nepie�aujams un slikts, ja runa iet
par ska�umu, motocikliem, kas �tri p�rvietojas, iz�emot tos gad�jumus,
kad tos vada cilv�ki, kuriem nav piln�gi nek�da respekta pret
citiem, vai, kas nenes nek�du atbild�bu par sav�m darb�b�m. Vi�i
ir rad�ju�i sliktus priek�status par sevi, un past�v�gi atst�j
negat�vu iespaidu uz tiem, kas nebrauc ar motocikliem.
Sporta motociklam trok��u l�menis ir relat�vi maz�ks, bet l�dz
ar motora apgriezieniem tas pieaug. K�dam, kas nebrauc ar
motociklu, tik sp�c�ga g�z��ana var atst�t iespaidu par bezr�p�gu
motora boj��anu ar bezm�r��gu akseler�ciju, k� ar� tas rada
lielu troksni. ��das darb�bas netikai izskat�s nepat�kamas, bet
ar� ir nepat�kamas, nor�da uz bezatbild�bu, un mier�gi attaisno
da��das parunas. K� piem�ram, �tie nol�d�tie pui�i ar ra�et�m
k�jstarp�. ��da situ�cija ar� p�r�jos, kas t� nedara,
nost�da nepat�kam� gaism�. Tikpat slikti izskat�s puisis, kas g�z�
uz motocikla ar pa�tais�tu izp�t�ju, ne tik daudz, lai akseler�tu,
cik t�ksminoties par troksni. Liel�k� probl�ma ir t�, ka vi��
jau ir puskurls no v�ja, un VI�� NESP�J DZIRD�T, AR� TROKSNIS,
KAS N�K NO IZP�T�JA, IR V�RSTS PROM NO VI�A. Ir ar� t�di, kas
uzjautrin�s pie sevis, grozot g�zes rokturi pie sarkan�s gaismas
vai stop z�mes. Varb�t, ka tas ar� ir vien�gais veids, k� uztur�t
motociklu darbojoties, bet nav nek�das p�rliec�bas, ka brauc�js
grib�tu to apliecin�t, un k�d��? T�D��, KA TROKSNIS IET PROM
NO VI�A. Vi�am san�k to dzird�t, bet mums tas ir j�klaus�s,
vai mums tas pat�k vai ne. �is jaut�jums tiek cil�ts ne jau dro��bas
d��, bet gan ��s probl�mas d��.
Padom�jiet par to, cik �oti jums pat�k klaus�ties citu cilv�ku
�m�ziku�, kas tricina zemi zem k�j�m. Vai tas trok��a
daudzums, kas n�k no �o cilv�ku ma��n�m, ir dom�ts vi�iem pa�iem
vai p�r�jiem? Varb�t mums negribas �o �m�ziku� klaus�ties.
Varb�t mums nepat�k �� ska�a. Varb�t m�s m��in�m koncentr�ties,
sarun�ties, skat�ties TV, pastaig�ties vai gul�t.
Treais iemesls: statistiski ir pier�d�ts, ka ir daudz lab�ki
veidi, k� samazin�t riskus, neizmantojot pretlikum�gus izp�t�jus.
Negad�jumi, kas rodas t�dos apst�k�os, kad ska�� izp�t�js ir
dzirdams, sast�da tikai 6% no visiem negad�jumiem. Harts ir izp�t�jis,
ka 92% no visiem negad�jumos iesaist�tajiem brauc�jiem bija bez
iepriek��jas motociklista vad�t�ja apm�c�bas. Vai nu tie bija
pa�m�c�bas ce�� vai no �imenes locek�a, radinieka apm�c�bas
ce�� apguvu�i brauk�anas m�ku. Ko tie iem�c�j�s, bija tikai
k� r�koties ar motociklu � uzs�kt, apst�ties, main�t
�trumus, griezties, - nevis m�c�ju�ies uzlabot savas iema�as
brauk�an�, brauk�anas strat��ijas att�st��an�, svara p�rne�anas
veidus, p�k��as apst��an�s pa��mienus, k� r�koties novirz��an�s
no ce�a un vilk�anas gad�jumos. Daudzi pieredz�ju�i vad�t�ji,
kas ir pavad�ju�i daudzus gadus braucot bez negad�jumiem, ir p�rliecin�ti
par savu brauk�anas prasmei. Un vi�i dom�, ka neko vair�k m�c�ties
nevajag. Vi�u dabisk� sp�ja iev�rot briesmas un kontrol�t
motociklu, lai no t�m izvair�tos, ir ��vusi tiem ilgus gadus p�rvietoties
bez ��diem smagiem negad�jumiem. Tad rodas jaut�jums, vai ir k�ds,
kas tiem var�tu, ko vair�k iem�c�t? M�sdienu motociklistu apm�c�bas
kursi netikai uzlabo j�su prasmi kontrol�t potenci�lo briesmu gad�jumos,
tie ar� cen�as uzlabot psihisk�s brauk�anas sist�mas, lai p�c
iesp�jas vair�k nov�rstu negad�jumu ra�anos.
Tom�r �ai viet� man n�kas nedaudz atskat�ties atpaka�, un
piebilst, ka ska�i izp�t�ji izpeln�s savu ieguld�jumu dro��bas
uzlabo�an�. Kad viss ir izdar�ts, lai mazin�tu risku iesp�jam�bu
� izieti apm�c�bas kursi, kr�sojums izdar�ts spilgt�s kr�s�s,
psihisk� un fizisk� sagatavo�an�s izieta, viss � ska��
izp�t�js nav nemaz tik nelo�isks solis. Tad, kad viss iesp�jamais
ir izdar�ts, lai mazin�tu risku, un nekas vair�k nav dar�ms, lai
to mazin�tu, iesp�jams, ka ska�� izp�t�js var�tu ar� pal�dz�t.
�emot v�r� iespaidu, k�du tas atst�j uz sabiedr�bu, ir iesp�jams
diskut�t par to vai tas ir attaisnojo�i vai nav. Es vienk�r�i
nepie�emu apgalvojumu �ska�a truba pal�dz izgl�bt k�du� no
t�da, kas nepak�aujas ce�a noteikumiem, kas neizmanto piesardz�gu
brauk�anas strat��iju, nekad nav g�jis brauk�anas kursos,
nevalk� �iveri vai aizsargt�rpu. Dari visas ��s lietas kop� un
iev�ro t�s, k� likumu, un es ieklaus��os taj�, ko tu saki. Ja
tu pie�em ar� visu p�r�jo k� pietiekami svar�gu lietu, tad
varb�t ar� k�d� d�vain� kombin�cij� ska�� izp�t�js ar�
pal�dz�s tev izgl�bties no nepatik�an�m. Tom�r ir daudz efekt�v�ki
veidi � nopietni attiecoties pret motobrauk�anu, ejot brauk�anas
kursos, valk�jot spilgti kr�sotu aizsargekip�jumu un pak�aujoties
ce�a noteikumiem. Izpildot visu augst�k min�to, pats gr�t�k pie�emamais
no t� visa ir tas, ka kaujas saucienam/ attaisnojumam/racionaliz�jumam
izmantotais arguments - �ska�a truba pal�dz izgl�bt k�du� -
ir piln�gs �s�ds uz ��ipeles�.
|
|
