 |
Skaidri un skaļi
Patrick J. Hahn
Tie daudzie motociklisti, kas aizstāv mājās gatavotos izpūtējus,
kas ir nelikumīgi, ir ļoti neinformēti, kas jau ir bīstami. Tie
braucēji, kas tiešām tic tam, ka ausis plosošs troksnis nākošs
no izpūtēja, palīdz izglābt dzīvību, vai nu muļķo paši sevi
vai aizstāv savu egoistisko darbošanos. No to motociklistu, kas
patiešām iestājas par drošību, mutēm nākušie kliedzieni
skaļi izpūtēji palīdz glābt dzīvības, vairāk izklausās
pēc liekuļošanas. Kāpēc tas tā ir, ir viegli pierādāms ar
statistikas, sociālās dzīves notikumiem vai fizikas likumiem, un
par to lasiet tālāk.
Sāksim ar vienkāršāko: fizikas likumiem. Skaņa, kas rodas
izpūtējā, tiek raidīta prom no motocikla un uz aizmuguri. Lai
dzirdētu izpūtēja troksni, tas ir jādzird tā atbalsošanās
laikā no objektiem, kas atrodas aiz motocikla: mašīnas, koki, ceļa
zīmes, utt.. ( Salīdzinājumā ar zemestrīci, kuras viļņus pārraidās
radiāli prom no epicentra, skaņas viļņi var tikt vērsti konkrētā
virzienā. ) Labs piemērs ir megafons ( skaļrunis ): ja tā skaņas
viļņi neietu prom no tā, tad tie, kas tajā runātu iekšā, jau
būtu kurli.
Citiem vārdiem, labums trokšņa uztveršana no skaļa
izpūtēja rodas tad, ja motocikls dodas prom no to dzirdošā
objekta. Vienīgā iespēja, kad automašīna var apdraudēt
motociklistu, ir tad, ja tas atrodas ar seju prom no auto, kas
atrodas pārāk tuvā distancē, un/vai dodas atmuguriski, neievērojot
auto. Pētījumi liecina, ka 3% negadījumu briesmas ir draudējušas
tieši no mugurpuses.
Profesors Harts konstatēja, ka 77% gadījumu negadījumu rodas
skatoties no motocikla uz priekšu. Lai veiksmīgi pabrīdinātu šos
braucējus, kas rada potenciālas briesmas motociklistam no priekšpuses,
izpūtējam būtu jābūt vērstam uz PRIEKŠU. Tādējādi, viss
kas tiks panākts ar skaļu izpūtēju, būs sakaitinātu cilvēku
dusmas.
Otrs iemesls: iespaids uz sabiedrību. Pavērojiet, kas ir
noticis ar privātajiem kuteriem Minesotā. Tie ir veiksmīgi norobežoti
tā, lai netraucētu iedzīvotājiem un pārējiem ezera izmantotājiem
baudīt klusumu pie ezera. Tāpat arī paskatieties, kas notika ar
Jeloustounas parku. Ja pat uz brīdi liekas, ka motociklisti ir izdzīti
no parka spriežot pēc to ātrās braukšanas, tad tas ir kļūdaini:
tas ir troksnis, ko tie rada.
Man patīk mūzika, ko es klausos, tādēļ es to pagriežu to
skaļāk. Man arī patīk, kā skan mans motocikls, tādēļ arī to
es uztaisu skaļāku piemēram, sacensībās. Pretlikumīga mājās
taisīta izpūtēja radītais troksnis pie mana loga vienos naktī
nav tas, ko es vēlētos dzirdēt. Tam nav vietas arī uz ielas. Es
braukāju ar savu motociklu gandrīz ik dienas. Kad es braucu ar mašīnu,
es uzmanos no citiem motociklistiem: es vienmēr uztraucos par to,
cik ātri tie brauc, kādā virzienā tie dodas, dažreiz pat izbīstos
no tā, kad kāds uzrodas man blakus, un tad uzdodams gāzi, ar
lielu troksni dodas tālāk. Es esmu daļēji neobjektīvs attiecībā
uz motocikliem, un jūtu sevī tādu kā radniecību ar
motociklistiem, bet troksnis mani mēdz padarīt pat dusmīgu. Tad
iedomājieties, ko tas dara ar cilvēkiem, kas tomēr īsti nezin,
vai tiem patīk motociklisti vai nepatīk. Ja tie tomēr izlemj, ka
tiem nepatīk motocikli, tad cik toleranta būs šo cilvēku
attieksme? Cik tālu tie ies, ja vajadzēs aizstāvēt motociklista
intereses? Ja tiem būs bijusi slikta pieredze attiecībās ar
bezatbildīgu motobraucēju, kāda būs to attieksme pret pārējiem
motociklistiem?
Katru gadu ir dzirdamas runas par to, ka kāds mēģina izdzīt
motociklistus no savas apkārtnes, parkiem vai pilsētas. Šī nav
problēma, kas parādījusies pēkšņi un neviens tai nav
gatavojies. Iet runa par troksni un attieksmi, kas rodas trokšņa
ietekmē. Nav nekas pilnīgi nepieļaujams un slikts, ja runa iet
par skaļumu, motocikliem, kas ātri pārvietojas, izņemot tos gadījumus,
kad tos vada cilvēki, kuriem nav pilnīgi nekāda respekta pret
citiem, vai, kas nenes nekādu atbildību par savām darbībām. Viņi
ir radījuši sliktus priekšstatus par sevi, un pastāvīgi atstāj
negatīvu iespaidu uz tiem, kas nebrauc ar motocikliem.
Sporta motociklam trokšņu līmenis ir relatīvi mazāks, bet līdz
ar motora apgriezieniem tas pieaug. Kādam, kas nebrauc ar
motociklu, tik spēcīga gāzēšana var atstāt iespaidu par bezrūpīgu
motora bojāšanu ar bezmērķīgu akselerāciju, kā arī tas rada
lielu troksni. Šādas darbības netikai izskatās nepatīkamas, bet
arī ir nepatīkamas, norāda uz bezatbildību, un mierīgi attaisno
dažādas parunas. Kā piemēram, tie nolādētie puiši ar raķetēm
kājstarpē. Šāda situācija arī pārējos, kas tā nedara,
nostāda nepatīkamā gaismā. Tikpat slikti izskatās puisis, kas gāzē
uz motocikla ar paštaisītu izpūtēju, ne tik daudz, lai akselerētu,
cik tīksminoties par troksni. Lielākā problēma ir tā, ka viņš
jau ir puskurls no vēja, un VIŅŠ NESPĒJ DZIRDĒT, ARĪ TROKSNIS,
KAS NĀK NO IZPŪTĒJA, IR VĒRSTS PROM NO VIŅA. Ir arī tādi, kas
uzjautrinās pie sevis, grozot gāzes rokturi pie sarkanās gaismas
vai stop zīmes. Varbūt, ka tas arī ir vienīgais veids, kā uzturēt
motociklu darbojoties, bet nav nekādas pārliecības, ka braucējs
gribētu to apliecināt, un kādēļ? TĀDĒĻ, KA TROKSNIS IET PROM
NO VIŅA. Viņam sanāk to dzirdēt, bet mums tas ir jāklausās,
vai mums tas patīk vai ne. Šis jautājums tiek cilāts ne jau drošības
dēļ, bet gan šīs problēmas dēļ.
Padomājiet par to, cik ļoti jums patīk klausīties citu cilvēku
mūziku, kas tricina zemi zem kājām. Vai tas trokšņa
daudzums, kas nāk no šo cilvēku mašīnām, ir domāts viņiem pašiem
vai pārējiem? Varbūt mums negribas šo mūziku klausīties.
Varbūt mums nepatīk šī skaņa. Varbūt mēs mēģinām koncentrēties,
sarunāties, skatīties TV, pastaigāties vai gulēt.
Treais iemesls: statistiski ir pierādīts, ka ir daudz labāki
veidi, kā samazināt riskus, neizmantojot pretlikumīgus izpūtējus.
Negadījumi, kas rodas tādos apstākļos, kad skaļš izpūtējs ir
dzirdams, sastāda tikai 6% no visiem negadījumiem. Harts ir izpētījis,
ka 92% no visiem negadījumos iesaistītajiem braucējiem bija bez
iepriekšējas motociklista vadītāja apmācības. Vai nu tie bija
pašmācības ceļā vai no ģimenes locekļa, radinieka apmācības
ceļā apguvuši braukšanas māku. Ko tie iemācījās, bija tikai
kā rīkoties ar motociklu uzsākt, apstāties, mainīt
ātrumus, griezties, - nevis mācījušies uzlabot savas iemaņas
braukšanā, braukšanas stratēģijas attīstīšanā, svara pārnešanas
veidus, pēkšņas apstāšanās paņēmienus, kā rīkoties novirzīšanās
no ceļa un vilkšanas gadījumos. Daudzi pieredzējuši vadītāji,
kas ir pavadījuši daudzus gadus braucot bez negadījumiem, ir pārliecināti
par savu braukšanas prasmei. Un viņi domā, ka neko vairāk mācīties
nevajag. Viņu dabiskā spēja ievērot briesmas un kontrolēt
motociklu, lai no tām izvairītos, ir ļāvusi tiem ilgus gadus pārvietoties
bez šādiem smagiem negadījumiem. Tad rodas jautājums, vai ir kāds,
kas tiem varētu, ko vairāk iemācīt? Mūsdienu motociklistu apmācības
kursi netikai uzlabo jūsu prasmi kontrolēt potenciālo briesmu gadījumos,
tie arī cenšas uzlabot psihiskās braukšanas sistēmas, lai pēc
iespējas vairāk novērstu negadījumu rašanos.
Tomēr šai vietā man nākas nedaudz atskatīties atpakaļ, un
piebilst, ka skaļi izpūtēji izpelnās savu ieguldījumu drošības
uzlabošanā. Kad viss ir izdarīts, lai mazinātu risku iespējamību
izieti apmācības kursi, krāsojums izdarīts spilgtās krāsās,
psihiskā un fiziskā sagatavošanās izieta, viss skaļš
izpūtējs nav nemaz tik neloģisks solis. Tad, kad viss iespējamais
ir izdarīts, lai mazinātu risku, un nekas vairāk nav darāms, lai
to mazinātu, iespējams, ka skaļš izpūtējs varētu arī palīdzēt.
Ņemot vērā iespaidu, kādu tas atstāj uz sabiedrību, ir iespējams
diskutēt par to vai tas ir attaisnojoši vai nav. Es vienkārši
nepieņemu apgalvojumu skaļa truba palīdz izglābt kādu no
tāda, kas nepakļaujas ceļa noteikumiem, kas neizmanto piesardzīgu
braukšanas stratēģiju, nekad nav gājis braukšanas kursos,
nevalkā ķiveri vai aizsargtērpu. Dari visas šīs lietas kopā un
ievēro tās, kā likumu, un es ieklausīšos tajā, ko tu saki. Ja
tu pieņem arī visu pārējo kā pietiekami svarīgu lietu, tad
varbūt arī kādā dīvainā kombinācijā skaļš izpūtējs arī
palīdzēs tev izglābties no nepatikšanām. Tomēr ir daudz efektīvāki
veidi nopietni attiecoties pret motobraukšanu, ejot braukšanas
kursos, valkājot spilgti krāsotu aizsargekipējumu un pakļaujoties
ceļa noteikumiem. Izpildot visu augstāk minēto, pats grūtāk pieņemamais
no tā visa ir tas, ka kaujas saucienam/ attaisnojumam/racionalizējumam
izmantotais arguments - skaļa truba palīdz izglābt kādu -
ir pilnīgs sūds uz šķipeles.
|
|
