S U P E R B I K ES U P E R B I K E
S U P E R B I K ES U P E R B I K E
Var noderēt ?
Droša braukšana
Mehāniķa padomi
Pasaules raibumi

Reâla manta !
Motoskolas & instruktori
Serviss

Atpûtai...
MOTOLISTE
Screensavers
Joki
Bildes
3D mototrases
Video
Motoklubi
Motoskaņas
Pasākumu kalendārs
  Mehāniķa padomi 
Kopā ar Jarošu uz Grand Prix

Motošosejas sacīkšu aizkulises ir ne mazāk aizraujošas kā, teiksim, auto 1. formulā, tikai tām sabiedrība pievērš mazāku uzmanību. Taču, nezinot tehnisko “virtuvi”, grūti izprast sporta veida procesus kopumā. Tādēļ interesanti iepazīties, piemēram, ar šosejas Grand Prix sacīkšu motociklu dzinēju sagatavošanas specifiku.

Sarkani sudrabots MV Agusta F4 750 motocikls nostiprināts uz dinamometriskā ruļļu stenda, kura oficiālais nosaukums ir Race Simulator un kur izgatavots Čehijā, firmā Jaro, kas atrodas Brno pilsētā – tajā pašā, kur atrodas Brno trase, kas ik gadu uzņem pie sevis pasaules čempionāta posmu. Skatītāji labi zina gan trasi, gan sportistus, viņu komandas, motociklu markas un sponsorus. Taču Brno profesora Jaroša vārdu saistībā ar Grand Prix motosacīkstēm zina vien retais.

MV Agusta četrcilindru motora dobjā četrtaktu rūkoņa pāriet augstā, eksaltētā vokalīzē. Kompjūters cītīgi zīmē līkni, divas acis rūpīgi veras ekrānā... Slavenās itāliešu firmas MV Agusta nodoms atgriezties Grand Prix pasaulē apvīts ar paaugstinātu intereses un noslēpumainības plīvuru vienlaikus. Tehnisko noteikumu izmaiņas paredz, ka no 2002. gada tagadējā 500 kub.cm klasē kopā ar divtaktu motocikliem varēs piedalīties arī unikāli četrtaktu moči ar motora darba tilpumu līdz 990 kub.cm. Tas ļaus paaugstināt ražotājfirmu ieinteresētību, palielināt konkurenci un ar laiku apmierināt stingrās ekoloģiskās prasības. Nu jau zināms, ka arī MV Agusta būs starp pasaules čempionāta dalībniekiem. Grūtajā sagatavošanās darbā firmai palīdz čehu profesors Jarošs.

Augsti izglītotais Karels Jarošs (doc. ing. – inženierzinātņu docents) nu jau 30 gadus strādā ar motociklu jaudas mērījumu stendiem un pats tos arī izgatavo. Ar savu darbu viņš ir pierādījis, ka no tik šķietami mazas un motopasaulei nenozīmīgas valsts kā Čehija var nākt atzīstams intelekts, zināšanas un tehniskais progress. Lietpratēji jau pozitīvi novērtējuši ar Jaroša produkcijas palīdzību iegūtās informācijas augsto vērtību un to, kā šī informācija ietekmē sacīkšu rezultātu. Tāpēc ārzemnieki aicināja Jarošu uz sadarbību.


Karels Jarošs

Kad Džons Kočinskis ar Cagiva motociklu guva GP uzvaras 500 kub.cm klasē, Čehijā un vispār Austrumeiropā gandrīz neviens nezināja, ka liels nopelns šajos panākumos ir čehu inženierim Karelam Jarošam. Viņš tolaik darbojās Cagiva sacīkšu komandā kā speciālais konsultants un ilgu laiku pavadīja Itālijā. Kompānija nebija aizmirsusi šo veiksmīgo sadarbību 90. gadu sākumā, tālab tagad, kad sacīkstēm jāgatavo jaunā MV Agusta, atkal lūdza Karela Jaroša palīdzību.

Pēc Cagiva perioda sekoja mēģinājums sastrādāties ar Aprilia: Jarošu uzaicināja uz pāris dienām uz rūpnīcu, iedeva cilindru no tobrīd labākā 125 kub.cm klases motocikla pasaulē un teica, lai nu rādot, ko mākot. Inženieris pamērīja, parēķināja un pielaboja cilindra kanālus. Tālāk sekoja pats interesantākais: gatavo cilindru uzmontēja motociklam un uzlika uz jaudas stenda, bet pašu Jarošu nemaz klāt nelaida! “Tā nu sēdēju, visu aizmirsts, kādā kambarī un gaidīju stundu, divas – līdz apnikumam... Beidzot uztrūkos no vārdiem – tik labs cilindrs mums vēl nav bijis!” tā Jarošs. Taču sadarbība drīz beidzās, jo noteikumi neesot bijuši čehu inženierim pieņemami, bez tam attiecības Aprilia komandā esot bijušas pavisam atšķirīgas nekā pie Cagiva.

Par Karela Jaroša talantu un viņa izstrādājumu kvalitāti liecina fakts, ka pasaulē lieto apmēram simtu viņa dinamometrisko stendu, sākot no nelielām pusprivātām sacīkšu komandām (kā Semprucci vai Udo) līdz lielo Japānas kompāniju sporta nodaļām. Līdzīgs stāvoklis ir ar aptuveni piecdesmit Jaroša gatavotajiem vektoru testeriem, kas domāti divtaktu motoru degmaisījuma plūsmas mērīšanai cilindrā, kā arī četrtaktu motoru gāzu sadales izpētei cilindra galvā. Starp citu, pats Jarošs vienlīdz lielā mērā uzskatāms gan par divtaktu, gan četrtaktu dzinēju speciālistu.

Pašlaik pie Jaroša Čehijā atrodas Maksa Biadži Yamaha YZR 500 cilindrs no moča, ar ko viņš uzvarēja sezonas pēdējā posmā Austrālijas Grand Prix izcīņā Filipailendas trasē, kā arī Olivjē Žaka Yamaha YZR 250 cilindrs no tām pašām Austrālijas sacīkstēm, kurās Žaks kļuva par pasaules čempionu. Abi unikālie cilindri uzticēti Jarošam, lai viņš tos pārbaudītu ar savu jauno vektoru testeri, un tiek rūpīgi glabāti seifā. (Starp citu, pirmo vektoru testeri no Jaroša Yamaha saņēma jau 1996. gadā.) Var teikt, ka Jarošs pielicis savu roku gan Olivjē Žaka, gan Kenija Robertsa juniora pasaules čempiona tituliem – arī, sagatavojot Robertsa Suzuki motoru, tika izmantota Jaroša iekārta. “Ja Joiči Ui ar Derbi 125 kub.cm klasē nebūtu pamanījies četras reizes nokrist, pie tam trīs reizes, būdams brauciena līderis, es būtu netieši piedalījies visu triju GP pasaules čempiona titulu kaldināšanā,” atturīgi smaida profesors Jarošs.

Spāņu firmas Derbi sacīkšu komanda arī iegādājusies Jaroša konstruēto vektoru testeri, ko itin labi prata izmantot rūpnīcas komandas tehniskais vadītājs, austrietis Bartols. Tieši viņš 1993. gadā bija viens no pirmajiem labāko GP komandu inženieriem, kas noticēja Jaroša tehniskajām spējām un sāka izmantot viņa aparatūru. Pats Jarošs saka: “Ar Bartola kungu mēs labi sastrādājāmies un nodibinājām ciešus kontaktus, kas ātri deva teicamus rezultātus.” Tikai japāņa Ui neveiksmes neļāva Derbi firmai iegūt pirmo titulu pēc atgriešanās motosacīkšu pasaulē: 125 kub.cm klasē uzvarēja Roberto Lokatelli (Aprilia).

Grand Prix sacīkšu motori pēdējā gada laikā strauji attīstījušies. Īpaši tas sakāms par 125 kub.cm klasi: ja iepriekšējā sezonā labāko “simtdivdesmitpiecnieku” jauda bija 36-37 kW, tad 2000. gadā tā jau sasniedza 40 kW (Derbi motociklam sezonas beigās nomērīja 38 kW). Jaudas robeža tika atkal pacelta. Tagad rezerves progresam tiek meklētas vairs ne kilovatos, bet jau vatos. Sīkumu vairs nav un pat tik minimāls jaudas pieaugums trasē var būt izšķirošs. Lai iegūtu labu cilindru sacīkšu motociklam, nepieciešamas trīs lietas:

  • vektoru testeris degmaisījuma plūsmu izmērīšanai cilindrā;
  • programmnodrošinājums, kas fiksē esošo plūsmas stāvokli un aprēķina optimālo;
  • iekārta ar kompjūtervadību, kas pārveido cilindra kanālus un galvu.

Cilindru vīlēšana ar roku pēc intuīcijas ir palikusi pagātnē. Ja agrāk arī reizēm nejauši paveicās izvīlēt labu cilindru, ļoti reti izdevās to atkārtot, pat atlejot matricā veiksmīgā cilindra kanālu formu. Tagad nepieciešami kompjūteri un augstas precizitātes liešanas un metālapstrādes tehnoloģijas.

Pirmais vektoru testeris Cagiva firmā sāka darboties 1992. gadā, tagad viņiem jau ir trīs tādi agregāti.Drīzumā tur, Varēzes pilsētā, darbu sāks arī pirmais sacīkšu simulators (Race simulator). Tas ir dārgs vairāku aparātu komplekss, kas precīzi imitē visus motocikla darbības režīmus. Sacīkšu simulatorā iespējams it kā stacionāri atveidot visu: akselerāciju ar 100 % precizitāti, kustību 50... 350 km/h ātruma diapazonā, bremzēšanu, gaisa pretestību, spiedienu gaisa ieplūdes sistēmā (tātad arī Ram-Air efektu), motora un izplūdes sistēmas dzesēšanu, braucēja masu... Bez tam automātiski notiek gāzes roktura, sajūga, ātrumpārslēga vadīšana atkarībā no vajadzīgajiem apstākļiem. Kompjūters izmanto Data Recording programmu – konkrētu braucēju testu informāciju konkrētās trasēs. Iespējams gluži kā augsti precīzā kompjūterspēlē ziemā no rīta trenēties nosacīti Mudžello trasē, pusdienā – Suzukā, vakarā – Doningtonā vai jebkurā citā aplī.


Dzintars Muižnieks (SIA Valinta) pie vienīgā Jaro firmas jaudas stenda Baltijā.

Cik liela ir sacīkšu simulatora precizitāte? “Viena fiktīvā apļa laika precizitāte ir sekundes tūkstošdaļas puse, “nobrauktā” attāluma kļūda ir plus/mīnus 15 mm uz 1000 km. Motora apgriezienu mērīšanas precizitāte nesen bija pieci apgriezieni minūtē, tagad sasniegts ideāls rezultāts – viens apgr./min.,” apstiprina docents Jarošs. Nākamajā sezonā jau varētu parādīties automātiskas pārnesumu pārslēgšanas sistēmas motocikliem un to noregulēšanai tik precīzs sacīkšu simulatora stends būs gluži vai obligāts.

Brno firma Jaro, kurā strādā 15 darbinieki, ir vienīgā šādas produkcijas izgatavotāja pasaulē. Tāpēc uz Brno dodas inženieri no Yamaha, Suzuki, Derbi, Modenas, Ducati un citām sacīkšu komandām, lai mācītos darboties ar testeriem. Cagiva (nu jau MV Agusta Motorcycles S.p.A. kompānija) pieder pie Jaroša lielajiem pasūtītājiem un pirmais sacīkšu simulators dosies uz Varēzi. Nākamo kompleksu saņems Bartols no Derbi (Varbūt beidzot būs gaidītais pasaules čempiontituls?!), tad rindā seko Suzuki komanda, arī Yamaha gatavojas slēgt līgumu ar Karelu Jarošu...

Tā nu ir sanācis, ka tiem, kas vēlas uzvarēt motošosejas pasaules čempionātā augsti tehnoloģiskajā, straujajā un sarežģītajā trešajā tūkstošgadē, būtu noteikti jāiegriežas Brno pie profesora Jaroša. Pat visambiciozākajiem – Honda pagājušajā gadā neuzvarēja nevienā GP klasē, varbūt tāpēc, ka neatrada ceļu uz nelielo Brno firmiņu Jaro...

Artis Eglītis (pēc Supermoto materiāliem)

<-atpakaļ

 

Hosting



Skaitītāji


Kleitas
Apavi

Top.LV

on-line.lv rating system



Top.Good.lv - Good Rating system












Lapas augša
SINdrome, 2001 | Rakstiet mums !