|
Izvilkums no Dienvidkarolīnas Satiksmes
Drošības Centra atskaites
Los Andželosa, Kalifornija, 1981.g.- kaut arī šim materiālam ir
vairāk nekā 20 gadu, tas nezaudē savu aktualitāti arī šodien un ir
attiecināms arī uz mūsu platuma grādiem (piez. Spider)
- Aptuveni 3/4 motoavāriju iemesls ir sadursme ar citu automašīnu,
visbiežāk ar vieglo pasažieru.
- 1/4 daļa avāriju iemesls ir motocikla uzbraukšana kādam šķērslim.
- Mazāk nekā 3% avāriju notiek motocikla tehniskā stāvokļa dēļ un
pārsvarā dēļ riepu defektiem, kuru rezultātā notiek kontroles zaudēšana
pār motociklu.
- 2/3 avāriju notiek vadītāja kļūdas dēļ. Tipiskākās kļūdas saķeres
zudums pagriezienā (izslīdēšana), strauja bremzēšana ar pakaļējo riteni
vai pagrieziena izņemšana ar palielinātu trajektoriju (līkni), ar
palielinātu ātrumu vai zema riepu sānu virsmas reakcija.
- Ceļa klātnes defekti (bedres u.tml.) iemesls 2% avāriju, dzīvnieki
1%.
- Sadursmē ar citiem transporta līdzekļiem , 2/3 gadījumu sadursmes
iemesls cita transporta līdzekļa vadītāja vieglprātīgā attieksme un
motocikla kustības prioritātes tiesību ignorēšana.
- Visu motociklu avāriju pamatā ir tas, ka citi vadītāji neredz vai
neatpazīst motociklu. Vainīgo transportlīdzekļu vadītāji vai nu
neredzēja motociklu pirms avārijas vai arī redzēja to pārāk vēlu.
- Apzinātas, ļaunprātīgas darbības no autovadītāju puses ir iemesls
mazai daļai no motoāvarīju skaita. Tipiskākās pēkšņs kreisais
pagrieziens pirms braucoša motocikla, vai cenšanās izspiest motociklu
no joslas.
- Krustojums ir tā vieta, kur visbiežāk notiek motoavārijas, kur citu
transportlīdzekļu vadītāji ignorē motocikla kustības prioritāti
attiecībā pret citiem kustības dalībniekiem, vai neievēro luksofora
signālus.
- Laika apstākļi nav 98% motoavāriju iemesls (respektīvi- tikai divos
no smits gadījumiem vainīgi laika apstākļi. Piez. Beaviz).
- Vairums avāriju notiek īslaicīgu braucienu rezultātā. (veikals,
draugi, atpūta) un visbiežāk maršruta sākumposmā.
- Motocikla vai cita transportlīdzekļa slikta redzamība uz ceļa, kuras
rezultāts ir apžilbināšana vai nespēja saskatīt motociklu, kuru ir
aizseguši citi transportlīdzekļi ir cēlonis, gandrīz, pusei no visām
avārijām.
- Motocikla redzamība ir kritisks faktors. Avārijas iespējamība ir
daudz zemāka, ja motociklam ir ieslēgtas gaismas dienā un ja
motociklists ir tērpts spilgti dzeltenas, orandžas vai spilgti sarkanas
krāsas apģērbā.
- Pēc motoavārijām 62% gadījumu notika degvielas noplūde. Augsts
aizdegšanās risks.
- Vidusmēra pirms avārijas ātrums 45 km/h. Vidējais 30km/h. Vienā
gadījumā no tūkstoša avārijas ātrums bija 130 km/h.
- Perifērālās redzes ierobežojums ķiverē nav tiešs avāriju iemesls.
Vairāk kā 3/4 avāriju iemesls atrodas 45 grādu leņķī attiecībā uz
motocikla priekšējo daļu.
- Motocikla redzamība visvairāk kritiska ir attiecībā pret motocikla
frontālo daļu.
- Motocikla defekti ir ļoti rets avāriju iemesls. Pie tādiem defektiem
lielākoties attiecas nepietiekoša vai nevērīga attieksme pret motocikla
tehnisko stāvokli.
- Motociklisti vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem nokļūst avārijās
biežāk nekā 30 50 gadīgie.
- Strādnieki, studenti vai bezdarbnieki sastāda avārijās nokļuvušo
pamatsastāvu. Mazākumu sastāda dažādu nozaru profesionāļi un biznesmeņi.
- Motociklisti ar nesenu CSN pieredzi biežāk nokļūst avārijās.
- Lielākā daļa avarējušo nav speciāli mācījušies motocikla vadīšanu,
92% to ir apguvuši pašmācības ceļā.
- Vairāk nekā pusei avarējušo konkrētā motocikla apguve ilgusi mazāk
kā 5. mēnešus, kaut arī vispārējais stāžs ir bijis ap 3 gadiem.
- Nevērīga attieksme pret motocikla vadīšanu ir biežs avāriju iemesls.
- Alkohola vainas dēļ ir notikusi puse no visām avārijām.
dead end (ENG) | tupik (RUS) | strupceļš (LAT)
- Avārijas laikā motociklisti atklājuši ievērojamas problēmas ar
iespēju izvairīties no sadursmes. Lielākai daļai motociklistu ir tieksme
nobloķēt aizmugurējo riteni, kā rezultātā spēcīgi samazinot motocikla
iespējas samazināt ātrumu un turēt nepieciešamo trajektoriju. Pamatā
izpaliek māka manevrēt ar stūri.
- Tipiska motoavārijas situācija dod motociklistam tikai 2 sekundes uz
visu darbību, kas dotu iespēju izvairīties no avārijas, izpildi.
- Motociklisti ar pasažieriem retāk nokļūst avārijās.
- Citu, ar motociklu sadūrušos transportlīdzekļu vadītāji, nepieder
pie kādām īpašām kategorijām, izņemot to faktu ka to pamatmasu sastāda
20 29 gadus veci vai vecāki par 65. gadiem vadītāji. Automobīļu
vadītāji pārsvarā nepazīst motociklus.
- Avārijās reti nokļūst lielie un smagie motocikli, toties traumatisma
līmenis avārijās iekļuvušajiem ar šāda tipa motocikliem, parasti, ir
augstāks.
- Saikne starp motocikla krāsu un avārijām nav noteikta. Krāsa
motociklam nav tik svarīga, jo avārijas brīdī cita transportlīdzekļa
vadītājs bieži vien redz tikai motocikla frontālo daļu.
- Motocikli ar vējstikliem un papildus aizsardzības elementiem retāk
nokļust avārijās, acīmredzami tādēļ, ka tos labāk var pamanīt un
motociklisti bieži vien izrādās vairāk pieredzējuši.
- Avārijās nokļuvušiem motociklistiem pamatā nav attiecīgās transporta
līdzekļa vadīšanas kategorijas, tiesību nav vispār vai tās ir atņemtas.
- Lieljaudas motocikli (pusčoperi, kafe-reiseri, jaudīgi sportbaiki)
biežāk par pārējiem nokļūst avārijās.
- Traumatisma līmenis šādās avārijās ir ļoti augsts 98% pie
sadursmes ar citu transporta līdzekli un 95 % gadījumos kad avārijā ir
tikai viens cietušais motociklists. 45% gadījumu šīs traumas ir
vērtējamas kā smagas.
- Puse no visām traumām pienākas uz potītēm, dilbiem, ceļiem un
gurniem.
- Tā sauktās dugas nespēj sniegt pienācīgu aizsardzību vadītājam.
Potīšu traumatisms samazinās, savukārt paaugstinās gurna, dilba un ceļa
traumatisms.
- Smagu apavu, jaku un cimdu izmantošana samazina nobrāzumus, kas
notiek pietiekami bieži, bet nepasargā no smagām traumām.
- Frontāla trieciena gadījumā, gurnu traumas notiek 13% gadījumu, ja
kustības ātrums ir bijis lielāks par vidējo.
- Traumu smagums ir proporcionāls ātrumam, motocikla apmēriem un
izdzertā alkohola daudzumam.
- 73% avarējušo motociklistu nav bijis nekāda acu aizsarga. Iespējams,
ka vēja plūsma neaizsargātās acīs samazina bīstamās situācijas
noteikšanas reakciju.
- Aptuveni 50% motociklistu izmanto ķiveres, bet tikai 40% ir bijušas
ķiveres avārijas brīdī.
- Ķiveres izmantošana avarējušo motociklistu vidū ir zemāka
neapmācītiem un jauniem motociklistiem, karstās dienās un īslaicīgos
izbraukumos.
- Vissmagākās ir galvas un krūšu kurvja traumas.
- Ķivere ir vienīgais līdzeklis kas spēj pasargāt galvu.
- Ķivere nenomāc svarīgas skaņas, nesamazina redzes lauku avārijas
situācijā, neiespaido uzmanību un nekad nav bijusi avārijas iemesls.
- Vadītāji un pasažieri ķiverēs uzrāda ievērojami zemāku kakla un
galvaskausa pamatnes traumatisma līmeni.
- Integrāla tipa ķiveres ievērojami samazina sejas traumas iespējas.
- Vadītāji ķiverēs daudz mazāk ir pakļauti kakla traumām.
- 60% motociklistiem avārijas gadījumā nav bijis ķiveres. No tiem: 26%
teica, ka nevalkā ķiveri, tā kā tas esot neērti un 53 % teica, ka pat
nedomāja, ka nokļūs avārijā.
- Mazāk kā 10% avarējušo motociklistu bija kaut kāda apdrošināšana
(medicīniskā vai motocikla)
Tulkoja un iesūtīja-
Spider
|
|