Noderīgas idejas

Treniņi un sacensības

Sportisti

Veikali Latvijā

Tuning

Piedzīvojumi & stāsti

• Aptuveni 3/4 motoavāriju iemesls ir sadursme ar citu automašīnu, visbiežāk ar vieglo – pasažieru.
• 1/4 daļa avāriju iemesls ir motocikla uzbraukšana kādam šķērslim.
• Mazāk nekā 3% avāriju notiek motocikla tehniskā stāvokļa dēļ un pārsvarā dēļ riepu defektiem, kuru rezultātā notiek kontroles zaudēšana pār motociklu.
• 2/3 avāriju notiek vadītāja kļūdas dēļ. Tipiskākās kļūdas – saķeres zudums pagriezienā (izslīdēšana), strauja bremzēšana ar pakaļējo riteni vai pagrieziena “izņemšana” ar palielinātu trajektoriju (līkni), ar palielinātu ātrumu vai zema riepu sānu virsmas reakcija.
• Ceļa klātnes defekti (bedres u.tml.) – iemesls 2% avāriju, dzīvnieki – 1%.
• Sadursmē ar citiem transporta līdzekļiem , 2/3 gadījumu sadursmes iemesls – cita transporta līdzekļa vadītāja vieglprātīgā attieksme un motocikla kustības prioritātes tiesību ignorēšana.
• Visu motociklu avāriju pamatā ir tas, ka citi vadītāji neredz vai neatpazīst motociklu. Vainīgo transportlīdzekļu vadītāji vai nu neredzēja motociklu pirms avārijas vai arī redzēja to pārāk vēlu.
• Apzinātas, ļaunprātīgas darbības no autovadītāju puses ir iemesls mazai daļai no motoāvarīju skaita. Tipiskākās – pēkšņs kreisais pagrieziens pirms braucoša motocikla, vai cenšanās “izspiest” motociklu no joslas.
• Krustojums ir tā vieta, kur visbiežāk notiek motoavārijas, kur citu transportlīdzekļu vadītāji ignorē motocikla kustības prioritāti attiecībā pret citiem kustības dalībniekiem, vai neievēro luksofora signālus.
• Laika apstākļi nav 98% motoavāriju iemesls (respektīvi- tikai divos no smits gadījumiem vainīgi laika apstākļi. Piez. Beaviz).
• Vairums avāriju notiek īslaicīgu braucienu rezultātā. (veikals, draugi, atpūta) un visbiežāk maršruta sākumposmā.
• Motocikla vai cita transportlīdzekļa slikta redzamība uz ceļa, kuras rezultāts ir apžilbināšana vai nespēja saskatīt motociklu, kuru ir aizseguši citi transportlīdzekļi – ir cēlonis, gandrīz, pusei no visām avārijām.
• Motocikla redzamība ir kritisks faktors. Avārijas iespējamība ir daudz zemāka, ja motociklam ir ieslēgtas gaismas dienā un ja motociklists ir tērpts spilgti dzeltenas, orandžas vai spilgti sarkanas krāsas apģērbā.
• Pēc motoavārijām 62% gadījumu notika degvielas noplūde. Augsts aizdegšanās risks.
• Vidusmēra pirms avārijas ātrums – 45 km/h. Vidējais – 30km/h. Vienā gadījumā no tūkstoša avārijas ātrums bija 130 km/h.
• Perifērālās redzes ierobežojums ķiverē nav tiešs avāriju iemesls. Vairāk kā 3/4 avāriju iemesls atrodas 45 grādu leņķī attiecībā uz motocikla priekšējo daļu.
• Motocikla redzamība visvairāk kritiska ir attiecībā pret motocikla frontālo daļu.
• Motocikla defekti ir ļoti rets avāriju iemesls. Pie tādiem defektiem lielākoties attiecas nepietiekoša vai nevērīga attieksme pret motocikla tehnisko stāvokli.
• Motociklisti vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem nokļūst avārijās biežāk nekā 30 – 50 gadīgie.
• Strādnieki, studenti vai bezdarbnieki sastāda avārijās nokļuvušo pamatsastāvu. Mazākumu sastāda dažādu nozaru profesionāļi un biznesmeņi.
• Motociklisti ar nesenu CSN pieredzi biežāk nokļūst avārijās.
• Lielākā daļa “avarējušo” nav speciāli mācījušies motocikla vadīšanu, 92% to ir apguvuši pašmācības ceļā.
• Vairāk nekā pusei “avarējušo” konkrētā motocikla apguve ilgusi mazāk kā 5. mēnešus, kaut arī vispārējais stāžs ir bijis ap 3 gadiem.
• Nevērīga attieksme pret motocikla vadīšanu ir biežs avāriju iemesls.
• Alkohola vainas dēļ ir notikusi puse no visām avārijām.

dead end (ENG) | tupik (RUS) | strupceļš (LAT)

• Avārijas laikā motociklisti atklājuši ievērojamas problēmas ar iespēju izvairīties no sadursmes. Lielākai daļai motociklistu ir tieksme nobloķēt aizmugurējo riteni, kā rezultātā spēcīgi samazinot motocikla iespējas samazināt ātrumu un turēt nepieciešamo trajektoriju. Pamatā izpaliek māka manevrēt ar stūri.
• Tipiska motoavārijas situācija dod motociklistam tikai 2 sekundes uz visu darbību, kas dotu iespēju izvairīties no avārijas, izpildi.
• Motociklisti ar pasažieriem retāk nokļūst avārijās.
• Citu, ar motociklu sadūrušos transportlīdzekļu vadītāji, nepieder pie kādām īpašām kategorijām, izņemot to faktu ka to pamatmasu sastāda 20 – 29 gadus veci vai vecāki par 65. gadiem vadītāji. Automobīļu vadītāji pārsvarā nepazīst motociklus.
• Avārijās reti nokļūst lielie un smagie motocikli, toties traumatisma līmenis avārijās iekļuvušajiem ar šāda tipa motocikliem, parasti, ir augstāks.
• Saikne starp motocikla krāsu un avārijām nav noteikta. Krāsa motociklam nav tik svarīga, jo avārijas brīdī cita transportlīdzekļa vadītājs bieži vien redz tikai motocikla frontālo daļu.
• Motocikli ar vējstikliem un papildus aizsardzības elementiem retāk nokļust avārijās, acīmredzami tādēļ, ka tos labāk var pamanīt un motociklisti bieži vien izrādās vairāk pieredzējuši.
• Avārijās nokļuvušiem motociklistiem pamatā nav attiecīgās transporta līdzekļa vadīšanas kategorijas, tiesību nav vispār vai tās ir atņemtas.
• Lieljaudas motocikli (pusčoperi, kafe-reiseri, jaudīgi sportbaiki) biežāk par pārējiem nokļūst avārijās.
• Traumatisma līmenis šādās avārijās ir ļoti augsts – 98% pie sadursmes ar citu transporta līdzekli un 95 % gadījumos kad avārijā ir tikai viens cietušais – motociklists. 45% gadījumu šīs traumas ir vērtējamas kā smagas.
• Puse no visām traumām pienākas uz potītēm, dilbiem, ceļiem un gurniem.
• Tā sauktās “dugas” nespēj sniegt pienācīgu aizsardzību vadītājam. Potīšu traumatisms samazinās, savukārt paaugstinās gurna, dilba un ceļa traumatisms.
• Smagu apavu, jaku un cimdu izmantošana samazina nobrāzumus, kas notiek pietiekami bieži, bet nepasargā no smagām traumām.
• Frontāla trieciena gadījumā, gurnu traumas notiek 13% gadījumu, ja kustības ātrums ir bijis lielāks par vidējo.
• Traumu smagums ir proporcionāls ātrumam, motocikla apmēriem un izdzertā alkohola daudzumam.
• 73% avarējušo motociklistu nav bijis nekāda acu aizsarga. Iespējams, ka vēja plūsma neaizsargātās acīs samazina bīstamās situācijas noteikšanas reakciju.
• Aptuveni 50% motociklistu izmanto ķiveres, bet tikai 40% ir bijušas ķiveres avārijas brīdī.
• Ķiveres izmantošana avarējušo motociklistu vidū ir zemāka neapmācītiem un jauniem motociklistiem, karstās dienās un īslaicīgos izbraukumos.
• Vissmagākās ir galvas un krūšu kurvja traumas.
• Ķivere ir vienīgais līdzeklis kas spēj pasargāt galvu.
• Ķivere nenomāc svarīgas skaņas, nesamazina redzes lauku avārijas situācijā, neiespaido uzmanību un nekad nav bijusi avārijas iemesls.
• Vadītāji un pasažieri ķiverēs uzrāda ievērojami zemāku kakla un galvaskausa pamatnes traumatisma līmeni.
• Integrāla tipa ķiveres ievērojami samazina sejas traumas iespējas.
• Vadītāji ķiverēs daudz mazāk ir pakļauti kakla traumām.
• 60% motociklistiem avārijas gadījumā nav bijis ķiveres. No tiem: 26% teica, ka nevalkā ķiveri, tā kā tas esot neērti un 53 % teica, ka pat nedomāja, ka nokļūs avārijā.
• Mazāk kā 10% avarējušo motociklistu bija kaut kāda apdrošināšana (medicīniskā vai motocikla)

Tulkoja un iesūtīja- Spider

Hosting

Skaitītāji