 |
Bremzēšana līkumā
( Protams, ka tā var )
James R. Davis
Nesen es saņēmu interesantu ziņu no kāda motobraucēja, kas
nesen bija nokārtojis viņa pirmo MSF klasi. Viņš katru dienu
braucot ar motociklu uz darbu, sastopas ar kādu situāciju, kuru
aprakstīja savā vēstulē. Šī situācija it kā nepakļaujas
tam, kas tika mācīts MSF apmācību laikā garš līkums, kas
lēnām iet lejup pa kalnu.
Vadītājs atcerējās, ka viņa instruktors mācīja ievērot ātrumu,
ar kādu viņš ieiet līkumā, tad viegli jāgāzē visu ceļu līdz
līkuma beigām. Viņš ir atklājis, ka to darīt droši
nevar, un tādēļ viņš vaicāja padomu.
Un viņam ir taisnība! Nav iespējams droši gāzēt visu ceļu
caur garu, pakāpeniski lejup ejošu nogāzi, un tas nav tas ko mēģināja
mācīt MSF apmācībās.
Ir daži posmi MSF apmācībā, uz kuriem šis vīrs centās likt
uzsvaru:
- Jums vajadzētu konstatēt ātrumu, ar kādu ieejat līkumā,
PIRMS tam. Jums vajadzētu atbrīvoties no nevajadzīgā ātruma
pirms ieiešanas līkumā, kamēr motocikls ir vertikālā stāvoklī.
- Tāpat jums vajadzētu izvēlēties, kāds būs motocikla leņķis
pret ceļa virsmu PIRMS jūs dodaties iekšā līkumā. Tas ir,
jums nevajadzētu braucot līkumā lieki mainīt gravitācijas
centru, kas ir akselerācijas vai bremzēšanas rezultāts. Jūsu
motocikla atsperēm un amortizatoriem vajadzētu būt izejas pozīcijās
jau pirms tam, kad ieejat līkumā. Lai palielinātu vadības
kontroli pār motociklu, un priekšējā riteņa radītās svārstības
atsitoties pret bedrēm un citiem nelīdzenumiem neizraisītu
nevajadzīgu destabilizāciju, vajadzētu pārnest svaru uz
aizmugurējo riteni. Tādējādi tiek palielināta aizmugurējā
riteņa vilktspēja, aizmugures atsperes noslogojas vairāk nekā
priekšējās. Un šādu situāciju vajag saglabāt visu ceļu
cauri līkumam. To panākt var ar nelielu pakāpenisku akselerācijas
palielināšanu.
Viss augstāk iztirzātais izklausās pēc tā, ka vajadzētu
pastiprināti gāzēt visu laiku, braucot caur līkumu, vai ne? Bet
tā nevajadzētu darīt, JA BRAUCAT LEJUP PA KALNU!
Sāksim ar to, ka motocikls ir jāsasver, lai varētu izdarīt
pagriezienu. Jo lielāks ir ātrums, jo zemāk nosvērtam motociklam
ir jābūt. Skaidri redzams ir arī tas, ka ir iespējams iegūt ātrumu,
kas varbūt pārāk liels šādam līkumam. Tātad, ja jūs viegli
akselerējat visu ceļu caur līkumu, ātrumam, ar kādu ieejat līkumā,
ir jābūt pietiekami zemam, lai pietiekami veiktu akselerāciju.
Skatīsimies tālāk. Atrodoties uz nogāzes, motocikls uzņems
ātrumu arī bez visas akselerācijas. Ja ātrus tiek vēl palielināts,
tad nav nekāda pietiekami zema sākuma ātruma pie līkuma sākuma,
lai droši izietu cauri līkumam ( neveicot bremzēšanu ).
Un tādēļ, ka atrodaties uz nogāzes, tad uz priekšējā riteņa
jau ir pietiekami daudz svara, ko nav iespējams drošā veidā pārnest
uz aizmugurējo riteni.
Un kā pēdējais: jūs jau atrodaties līkumā, jūsu ātrums
palielinās. Izmaiņas ātrumā ir paātrinājums pat ja notiek
ātruma samazināšana. Atsperes tajā pašā laikā saņem lielāku
svaru uz tām tikai tāpēc, ka motocikls atrodas līkumā
centrbēdzes spēka ietekmes rezultātā.
Tas viss liecina par to, ka akselerēt līkumā nevajadzētu!
Tā vietā vajadzētu izmantot bremžu un/vai dzinēja spēku,
lai saglabātu sākuma ātrumu. Pieļaujama ir tikai ļoti viegla ātruma
palielināšana ar gāzes palīdzību. Tanī pašā laikā jums
vajadzētu pārvietoties pēc iespējas tālāk uz aizmuguri, lai pārnestu
svaru uz aizmugurējo riteni.
Bet tas man atgādina par MSF instruktoru teikto, ka bremzēšana
līkumā nav pieļaujama. BET TAS NAV PAREIZI!
MSF instruktors gribēja uzsvērt to, ka, lai apstātos līkumā,
vajadzētu lēnām iztaisnot motociklu līdz ar ātruma samazināšanos
un palielinot bremžu spiedienu, līdz motocikls ir vertikālā pozīcijā.
Tas viss atbilst patiesībai. Bet, ja jūs nesamazināt savu ātrumu,
viegli uzturot ātrumu, tad nav nekādas vajadzības iztaisnot
motociklu. MSF instruktors teica, ka gadījumā, ja ir vajadzība pēc
iespējas ātrāk apstāties līkumā, tad ir jāieņem vertikāla
pozīcija, un tikai tad jāizmanto bremzes, lai apstātos. Bet mēs
šeit nerunājam par APSTĀŠANOS.
Protams, ka drīkst izmantot bremzes līkumā. Bremzes netiek
izmantotas tikai, lai apstādinātu motociklu. Tās tiek izmantotas,
lai noņemtu lieko akselerāciju ( t.i., vai nu palēnināt
motociklu vai novērst tā paātrināšanos, kas rodas no gravitācijas
spēka ).
Ja jūs tomēr lietojat bremzes līkumā, tad rodas jautājums,
kuras? Priekšējās, aizmugurējās, vai abas? Ja atcerēsities,
tad priekšējo bremžu izmantošana samazina motocikla gabarītus,
tādēļ tas paātrina stūrēšanu un iztaisno pagriezienu (
pagarina to ). Aizmugurējā bremze pati par sevi mēģina pagarināt
motocikla masu garumā. Tādējādi nonākam pie tā, ka jālieto
aizmugures bremzes, ja nu vienīgi tiešām ir jātri jāsamazina ātrums,
un tad ir jālieto abas bremzes reizē.
Un visbeidzot, ja nogāze/līkums ir pietiekami garš, vajadzētu
paļauties uz dzinēja bremzēšanas spēku. Bremzes šādā gadījumā
nevajadzētu izmantot pārāk daudz, lai tās nepārkarstu un būtu
izmantojamas pēkšņas apstāšanās vajadzības gadījumā.
|
|
