Somija 2001. gada 8.- 15. augusts (5 nodaļās)
Kūms (Guntis)

Nodaļa 5/5

Iepērkoties sitymārketā pirmo reizi Somijā beidzot ieraudzījām alkohola nodaļu. Ir jau nu gan drusku dārgāks par mūsējo .Redzējām arī pudeļu nododamo automātu- izkāpj cilvēks no svaiga Volvo S ,ieliek aparātā kredītkarti, un baro tik iekšā tukšās pudeles. Līdz vakaram vēl viens smuks gabals pa bāni, tad kāda stunda meklējumos un naktsmītnes vieta mūsējā. Bija jau nu gan atkal brauciens priekš enduro, bet rezultātā forša mīksta sūna kraujas malā. Tā kā visur valdīja absolūta tīrība, izbrīnīja tukšās alus burciņas. Nu bet protams- tas taču PIVO BOCKARJOV!

Vietējie (un mēs arī) jau nu mēslus neatstātu. Saēdāmies kārtējās ogas, izkrāmējām mantas, izpriecājāmies par dabas skaistumu un…liels abloms. Zem mīkstās sūnas akmens plato. Kā gribi, tā būvē telti. Labi, ka akmeņu netrūkās- uz tiem arī atsējām telts auklas. Naktī zvanīja kaut kādi zvani.

Astotā diena. Beidzot atkal saule. Gabaliņu tālāk kapsēta- tur tie zvani arī zvanīja…Braucam uz Hanko- pilsēta jūras krastā ar akmens krastiem. Līkumojam pa lauku celiņiem- pa bānveidīgajiem līkums liels sanāk. Iekūlāmies uz bāna celtniecības trasi. Interesanti jau tas viss notiek, bet laiks neglābjami zaudēts. Hankoo. Apskatām ostu, pilsētu. Vēlāk atrodam arī pieeju jūrai ar klintīm (atkal varu tikai priecāties, ka man ir enduro.) Klints, jahtas, akmeni, plato, pundurkoki- viss kā vajag eksotikas cienītājiem. Īstenībā nav vairs daudz laika- jāsteidzas uz Helsinkiem (šodien braucam mājās). Vēl viena pietura jūras krastā, prieki par redzamajām salām ar klintīm, un dodamies uz Helsinkiem. Apdzenam Somu armijas rotu, kas pārvietojas uz divriteņiem ar pilnu ekipējumu.

Vispār riteņbraukšana stipri attīstīta- gandrīz visur speciālie celiņ ar zīmi ”motocikliem braukt aizliegts”. Braucot no bāņa Helsinkos, atkal neliels satraukums par orientēšanās spējām (kā nekā osta jāatrod) tādā burzmā un ātrumā. Bet viss notiek veiksmīgi un ātri. Atrodam savu terminālu, nopērkam biļetes (bija gan drusku dārgākas) un braucam baudīt pilsētu. No šitās baudīšanas slapja mugura vien tika- svešā pilsētā uz labu laimi un briesmīgā burzmā daudz ko viss neizdevās baudīt.

Pēc 2 stundām esam uz prāmja un, miglas apņemti, pametam viesmīlīgo valsti. Tallinā mūsu grubuļainais ceļš (tur pat gruntene tāda nebija) uzreiz atgādina, kur esam: vairs ne Somijā. Tālāk jau viss skaidrs- noķeram sponsoru, atgriezam rokturi un uz prieksu. Sponsoru noķēra- mūs nē.
Varu vēl tikai piebilst, ka 400 km dienā ir pat drusku par daudz, lai redzētu visu, ko gribās klātienē, nevis no ķiveres. Braucienam pa šo maršrutu būtu jāilgst kādas 10 dienas- tad būtu pašā laikā. Jāmostas arī agrāk- mums sanāca tikai ap 12 dienā izbraukt no naktsmājām (brokastis, paunošanās utt. ) Un vēl- braucot grupā neaizmirstiet, ka katram ir savi uzskati, kas kur kā jādara un ar to ir jārēķinās.

Guntis un Valts

Veiksmīgu braukšanu novēl piedzīvojuma organizētāji un realizētāji :Guntis (Kums), Inesa , Valts.

Kūms (Guntis)