Pastāsts iz “laimīga” gadījuma, jeb "Mans pirmais mocis"

Reiz kāds puika (matains) iegādājās mocīti- neko dižu, bet tomēr mocis. Kādā “jaukā” dienā puika ieiet garāžā un skatās - mocim trūkst pagrieziena luktura reflektors! Tā nu tiek jautāts brālim – kur tad tas nolāpītais reflektors palicis. Nu izrādās patēva autiņam uz tehnisko vajadzēja pagrieziena lukturi – nu un noskrūvēja to mocim. Nav problēma ja tas der – bet varēja jau pateikt lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. Uz ko bračka atbild – Jā ...jā...

Pēc kāda laiciņa ,ieejot, garāžā pamanu ka ar to kopējo ainu nav viss kārtībā – trūkst mocis! Pats labākais šajā visā sviestā ir tas, ka neviens no abiem “brāļiem” it kā nezin kur gan mocis tā varēja aiziet “pastaigāties”!!!

Vislabākais veids kā izdzīvot ir vecā labā paruna – Uzticies tika sev!!!

Iesūtīja Matainis